Latvijas Republika

LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
INSTRUKCIJA
Jūrmalā
2001.gada 19.decembrīNr.2

Protokols Nr.22, 11. punkts

Par grāmatvedības uzskaites organizēšanu un kārtošanu

Šī instrukcija izstrādāta pamatojoties uz sekojošiem Latvijas Republikas normatīviem aktiem:

I. Vispārīgie noteikumi

Šī instrukcija attiecas uz visiem Jūrmalas pilsētas pašvaldības uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, budžeta iestādēm un bezpeļņas organizācijām, kuras tiek finansētas no pašvaldību budžeta.

Šie noteikumi nosaka uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības ar pašvaldības kapitāla daļu virs 50%, iestādes un organizācijas (turpmāk –uzņēmums) grāmatvedības kārtošanas un organizācijas pamatprasības.

Uzņēmuma grāmatvedība aptver visus uzņēmuma saimnieciskos darījumus un īpašuma stāvokli. Grāmatvedība ir jākārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli un tā saimnieciskajiem darījumiem noteiktā laika posmā, kā arī, lai varētu konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisi.

Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem.

Grāmatvedības organizācijas dokumenti nosaka kārtību, kādā dokumentē uzņēmuma saimnieciskos darījumus, līdzekļus un to veidošanās avotus, novērtē un inventarizē uzņēmuma līdzekļus un saistības, organizē dokumentu apgrozību un kārto grāmatvedības reģistrus. Grāmatvedības organizācijas dokuments ir arī uzņēmuma grāmatvedības kontu plāns, šī plāna, kā arī kodu un simbolu lietošanas noteikumi, ilgtermiņa ieguldījumu un apgrozāmo līdzekļu klasifikācijas kritēriji, grāmatvedības ierakstu, dokumentu un reģistru glabāšanas noteikumi un gada pārskata un citu finansu pārskatu sagatavošanas noteikumi.

Par grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā ir atbildīgs tā vadītājs. Vadītājam ir jānodrošina visu saimnieciskās operācijas apstiprinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu uzglabāšana.

Uzņēmuma vadītājs grāmatvedības darbu var organizēt:

1) izveidojot grāmatvedību kā patstāvīgu uzņēmuma dienestu;
2) izmantojot saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem grāmatvedības uzņēmumu vai citu uzņēmumu pakalpojumus.

Uzņēmuma vadītājs līgumā vai instrukcijās nosaka tās fiziskās vai juridiskās personas pienākumus un atbildību, kura kārto uzņēmuma grāmatvedības reģistrus.

Ja speciālajos likumos vai citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, grāmatvedības organizācijas dokumentus izstrādā, apstiprina uzņēmuma vadītājs, saskaņojot tos ar Jūrmalas pilsētas domes finansu pārvaldes centralizēto grāmatvedību.

Katram uzņēmumam ir tiesības Jūrmalas pilsētas domes grāmatvedības noteikumu ietvaros izstrādāt savas uzņēmuma grāmatvedības uzskaites metodiku (politiku), kas jāsaskaņo ar Jūrmalas pilsētas domes finansu pārvaldes centralizēto grāmatvedību.

Grāmatvedības uzskaites metodikas paraugs saturs tiek pievienots pielikumā.

II. Grāmatvedības reģistru kārtošana

Grāmatvedības cikls ietver vairākus secīgus grāmatvedības darba posmus, kuru rezultātā iegūst finansu pārskatus par attiecīgo pārskata periodu (mēnesi, ceturksni vai gadu). Pilns grāmatvedības cikls attiecas uz pārskata gadu. Tajā ir šādi galvenie grāmatvedības darba posmi:

  1. kontu atvēršana;
  2. uzņēmuma saimniecisko darījumu analīze un iegrāmatošana;
  3. kontu atlikumu aprēķināšana;
  4. kontu apgrozījumu un atlikumu pārskata sastādīšana;
  5. koriģējošo ierakstu iegrāmatošana;
  6. slēguma ierakstu iegrāmatošana;
  7. finansu un budžeta izpildes pārskatu sagatavošana.

Visus uzņēmuma saimnieciskos darījumus apliecina ar attaisnojuma dokumentiem, novērtē naudas izteiksmē un, ievērojot hronoloģiju, sistemātiskā kārtībā iegrāmato uzņēmuma grāmatvedības reģistros.

Grāmatvedības reģistri kārto pēc divkāršā ieraksta sistēmas. Divkāršā ieraksta sistēmas princips nosaka, ka katrs grāmatvedības ieraksts sastāv no vienādu summu debeta un kredīta ierakstiem, kas nodrošina grāmatvedības ierakstu datu pareizības pārbaudi.

Grāmatvedības reģistrus kārto latviešu valodā, ierakstos par vērtības mēru lieto Latvijas Republikas naudas vienību - latu. Ja attaisnojuma dokumentā vērtības mērs ir ārvalsts valūta vai, ja attaisnojuma dokuments apliecina ārvalsts valūtas saņemšanu vai izdošanu, tajā norādītās summas, lai iegrāmatotu, pārrēķina latos pēc Latvijas Bankas noteiktā darījuma dienas kursa. Par ārvalstu valūtās veiktā darījuma dienu tiek uzskaitīts:

Attaisnojuma dokumentam ir obligāti šādi rekvizīti:

Pēc dokumentu sagatavošanas attaisnojuma dokumentus iedala ārējos un iekšējos dokumentos. Ārējie dokumenti ir tādi, ko sagatavo citi uzņēmumi vai kurus iesniedz citiem uzņēmumiem. Iekšējos dokumentus sagatavo pats uzņēmums. Ja operācija dokumentēta vienlaikus gan ar ārēju, gan iekšēju dokumentu, priekšroka dodama ārējam dokumentam.

Visus attaisnojuma dokumentus vizē un paraksta amatpersonas vai to pilnvaroti pārstāvji.

Attaisnojuma dokumentu elektroniskās apliecināšanas (autorizācijas) kārtību uzņēmumā nosaka uzņēmuma vadītājs.

Ārēju dokumentu elektronisko apliecināšanu (autorizāciju) var izmantot tikai tad, ja darījuma puses ir savstarpēji vienojušās par kārtību, kādā veicama attaisnojuma dokumentu apmaiņa elektroniskā veidā, un elektroniskās apliecināšanas (autorizācijas) kārtību.

Ierakstiem grāmatvedības reģistros jābūt savlaicīgi izdarītiem, pilnīgiem, precīziem un sistemātiski sakārtotiem. Pēc attaisnojuma dokumenta pārbaudes uz tā norāda grāmatojumu (kontējumu), saskaņā ar grāmatvedības kontu plānu.

Grāmatvedības kontu plāns ir uzņēmuma vadītāja apstiprināts, ilglaicīgai lietošanai paredzēts sistematizēts kontu saraksts, kas tiek izstrādāts, pamatojoties uz Jūrmalas domes apsiprināto kontu plānu.

Dokumentus, kas atbilst attaisnojuma dokumentam noteiktajām prasībām, izmanto ierakstiem grāmatvedības reģistros.

Ja ieraksti grāmatvedības reģistros tiek laboti, tad parāda to sākotnējo saturu un katru labojumu atrunā (norāda, kas, kad un kāpēc labojis) un apstiprina ar tās personas parakstu, kas izdarījusi labojumu. Lai izdarītu jaunu, koriģējošu ierakstu, sagatavo grāmatvedības izziņu, kurā norāda dokumenta labojuma datumu, tās personas uzvārdu, kura atļāvusi veikt labojumu, labojuma iemeslu un labojuma (sākotnējā) ieraksta kārtas numuru hronoloģiskajā reģistrā. Uz labojumā (sākotnējā) attaisnojuma dokumenta uzraksta, kad sagatavots koriģējošs dokuments un, kad izdarīts labojums.

Grāmatvedības uzskaiti pašvaldību uzņēmumos organizē memoriālorderu-uzkrāšanas sarakstu vai žurnālorderu formā sintētiskās un analītiskās uzskaites reģistros, iekārto uzkrājumu reģistrus atsevišķiem saimniecisko darījumu veidiem un analītiskās uzskaites reģistrus pamatlīdzekļu, krājumu, norēķinu atlikumu un apgrozījuma uzskaitei.

Grāmatvedības reģistru kārtošana ar datoriem pieļaujama vienīgi tādā gadījumā, ja tiek ievērotas likuma “Par grāmatvedību” prasības. Nodrošina datu attēlu trešajai personai salasāmā veidā un, ja nepieciešams, - tā izrakstu. Šajā gadījumā ievieš īpašas kontroles procedūras par datoru izmantošanu grāmatvedībā, lai gūtu pietiekamu drošību, ka visi darījumi ir atļauti, iereģistrēti un apstrādāti pilnīgi, precīzi un savlaicīgi. Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu un uzņēmuma materiālo līdzekļu saglabašanu.

Grāmatvedības reģistrus iedala hronoloģiskajos reģistros un sistemātiskajos reģistros. Šajos reģistros attiecīgi hronoloģiskā secībā (hronoloģiskais ieraksts) vai pēc ekonomiskā satura (sistemātiskais ieraksts) izdara ierakstus par katru saimniecisko darījumu. Ja noteikta veida saimnieciskie darījumi bieži atkārtojas, katram šādam saimniecisko darījumu veidam var iekārtot atsevišķu hronoloģisko reģistru - uzkrājumu reģistru.

Hronoloģiskajos reģistros visus saimnieciskos darījumus reģistrē hronoloģiskā secībā un par katru saimniecisko darījumu norāda šādu informāciju:

Sistemātiskajos reģistros saimnieciskos darījumus apkopo pēc ekonomiskā satura vienveidīgās grupās. Sistemātiskie reģistri ir galvenā grāmata un analītiskās uzskaites reģistri. Galvenajā grāmatā saimnieciskos darījumus reģistrē naudas izteiksmē pa grāmatvedības kontiem. Analītiskās uzskaites reģistros saimnieciskos darījumus reģistrē pa analītiskās uzskaites kontiem naudas izteiksmē, bet attiecībā uz pamatlīdzekļu un krājumu uzskaites vienībām - arī naturālā izteiksmē.

Krājumu veidu un izmaksu posteņu sastāvdaļu vai citu uzskaites objektu detalizētai klasifikācijai uzņēmumā var ieviest īpašas kodu sistēmas (ciparu vai burtu kodus), simbolus vai saīsinājumus. Attiecīgo kodu sistēmu, simbolu un saīsinājumu lietošanas noteikumus apstiprina uzņēmuma vadītājs, kā arī shēma jāssakaņo ar finansu pārvaldes centralizēto grāmatvedību.

Uzņēmuma vadītājs var patstāvīgi izvēlēties grāmatvedības reģistru veidu, saturu, skaitu un sagatavošanas veidu, ņemot vērā konkrētā uzņēmuma struktūru, saimnieciskās darbības raksturu un apstrādājamās informācijas apjomu. Izņēmums ir gadījumi, kad attiecīga grāmatvedības reģistra veidu, saturu un sagatavošanas veidu reglamentē konkrēts normatīvais akts.

Katrā uzņēmumā visi attaisnojuma dokumenti, grāmatvedības reģistri, inventāra saraksti, gada pārskati un to pielikumi, kā arī grāmatvedības organizācijas dokumenti (kontu plāni, kodifikatori u. c.) sistemātiski jāsakārto un jāuzglabā uzņēmuma arhīvā. Dokumentu glabāšanas laiks noteikts likumā “Par grāmatvedību” un attiecīgajos Valsts arhīvu Ģenerāldirekcijas norādījumos.

Attaisnojuma dokumenti, grāmatvedības reģistri un citi grāmatvedības dokumenti līdz to novietošanai uzņēmuma arhīvā glabājas grāmatvedībā atbildīgo personu pārziņā. Papīra dokumenta veidā sagatavotos kārtējā mēneša attaisnojuma dokumentus, kuri attiecas uz noteiktu grāmatvedības reģistru, komplektē ieraksta numuru secībā un iesietus vai cauršūtus mapēs uzglabā šim nolūkam paredzētās glabāšanas vietās.

Par attaisnojuma dokumentu, grāmatvedības reģistru, grāmatvedības organizācijas dokumentu un uzņēmuma grāmatvedības citas informācijas saglabāšanu un aizsargāšanu pret iznīcināšanu vai nozaudēšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs.

III. Grāmatvedības organizācijas dokumenti

Ar uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem saistīto attaisnojuma dokumentu sagatavošanu, reģistrāciju, apgrozību un citus lietvedības jautājumus grāmatvedībā nosaka dokumentu apgrozības apraksts vai shēma. Šajā aprakstā vai shēmā ietver attaisnojuma dokumentu plūsmu saimniecisko darījumu sistēmās, šo dokumentu pārbaudes un apstrādes secību, izpildes termiņus, izpildītājus, uzņēmumā sagatavoto attaisnojuma dokumentu eksemplāru skaitu, glabāšanas vietu, ilgumu un citus jautājumus.

Minētās saimniecisko darījumu sistēma ir uzņēmuma saimniecisko darījumu sadalījums (klasifikācija) šādos noteiktos pēc ekonomiskā satura un būtības savstarpēji saistītos virzienos:

Lai nodrošinātu visu grāmatvedībā sagatavoto dokumentu reģistrēšanu, dokumentus numurē pa to veidiem un kārtas numuru dokumentam parasti piešķir tā sagatavošanas procesā.

Uzņēmums izstrādā detalizēto dokumentu apgrozības shēmu, saskaņojot to ar Jūrmalas pilsētas domes finansu pārvaldes centralizēto grāmatvedību.

Dokumentu apgrozības shēmas paraugs

PirmdokumentiPārskatiReģistra nosaukums
Kases ieņēmumu orderis>Dienas kases pārskats>Mēneša kases pārskats datora izdruka>KASE
Kases izdevumu orderis>
Maksājuma uzdevumi>Bankas konta izraksts>Mēneša bankas pārskati datora izdruka>BANKA
Budžeta projekts>Apstiprinātais budžets>Budžeta projekts un izpilde
Bankas un kases pārskats pēc ekonomiskiem kodiem>Mēneša pārskati par budžeta ieņēmumiem un izdevumiem>
Tarifikācijas saraksti>Algu kopsaraksti, Kontējumi bilancei
datora izdrukas
>ALGA
Darba laika uzskaites tabulas>
Faktūra -rēķini> Norēķini ar debitoriem (datora izdruka)> DEBITORI
Preču-pavadzīmes rēķini> Norēķini ar piegādātājiem (datora izdruka)> KREDITORI
Preču-pavadzīmes rēķini> Konta (1210, 1220, 1230, 2110, 1250, 1270, u. c.) apgrozījuma pārskats> Materiālu uzskaite
Pieņemšanas nodošanas akti>>Mazvērtīgo inventāra uzskaite
Norakstīšanas akti>>Pamatlīdzekļu uzskaite

Lietvedības vispārējie principi grāmatvedībā

Lietvedība ir saimnieciskās darbības dokumentēšana un darbs ar dokumentiem.

Lietvedības procesā ietilpst:

  1. dokumentu sagatavošana un noformēšana;
  2. dokumentu apgrozība;
  3. dokumentu reģistrācija;
  4. dokumentu izpildes kontrole;
  5. lietu nomenklatūras sastādīšana un lietu formēšana;
  6. uzņēmuma arhīva darbs.

Lietvedībā dokumentus grupē pēc šādām pazīmēm:

  1. pēc dokumentu veida (to rāda nosaukums);
  2. pēc dokumentu uzdevuma (organizatoriskie dokumenti, rīkojuma dokumenti, grāmatvedības dokumenti u. tml.);
  3. pēc dokumentu virzības (saņemtie, nosūtāmie vai iekšējās lietošanas dokumenti);
  4. pēc dokumentu darbības un glabāšanas laika;
  5. pēc citām pazīmēm.

Dokumentu rekvizīti ir dokumentu sastāvdaļas, kas:

  1. piešķir dokumentiem juridisku spēku;
  2. unificē dokumentu noformēšanu, veicina dokumentu sagatavošanu un izpildi;
  3. nodrošina sistēmu un operativitāti dokumentu apstrādē, virzībā, izpildes kontrolē, turpmākajā lietošanā un glabāšanā.

Visos dokumentos juridiska nozīme ir šādiem rekvizītiem:

  1. dokumenta autors;
  2. dokumenta sagatavošanas vai izdošanas datums;
  3. dokumenta teksts;
  4. paraksts;
  5. dokumenta sagatavošanas vai izdošanas vieta.

Dokumenta reģistrācija ir process, kurā pieraksta ziņas par dokumentu (dokumenta autors, datums, veids, numurs, satura izklāsts), atzīmē tā reģistrācijas datumu un piešķir tam reģistrācijas numuru. Saņemtos dokumentus reģistrē saņemšanas dienā, nosūtāmos un iekšējās lietošanas dokumentus - parakstīšanas vai apstiprināšanas dienā. Saņemtos un nosūtāmos dokumentus reģistrē katru atsevišķi. Rīkojuma dokumentus numurē pa to veidiem pēc kārtas kalendāra gada ietvaros.

Lai nodrošinātu pilnīgi visu darījumu reģistrēšanu grāmatvedībā to rašanās secībā, darījumiem to rašanās brīdī jāpiešķir kārtas numurs; visi darījumi jāuzskaita atbilstīgi to kārtas numuram.

Attaisnojuma dokumentā numurs parasti tiek ierakstīts dokumenta sagatavošanas procesā, tomēr grāmatvedības dokumentu veidlapu iepriekšēju secīgu numerāciju ieteicams paredzēt jau šo veidlapu sagatavošanas procesā, tādējādi samazinot iespējas ar nodomu vai netīši kļūdīties attaisnojuma dokumentu numerācijas procesā.

Attaisnojuma dokumentu numerācija ir grāmatvedības dokumentu lietvedības metode, kas ļauj pārbaudīt, vai visi iesniegtie attaisnojuma dokumenti ir secīgi numurēti, vai neiztrūkst kāds dokuments un vai vairākiem dokumentiem nav piešķirts vienāds kārtas numurs.

Priekšsēdētājs D.Urbanovičs


PIELIKUMS

Grāmatvedības uzskaites metodikas paraugsaturs

______________________________________________________
(uzņēmuma nosaukums)

______________________________________________________
(reģ. Nr,)

Apstiprinu
___________
(rīkojums)
___________
datums

Uzskaites metodika (politika)

1. nodaļa. Kopējais organizatoriski -tehniskais nolikums.

1.1.Grāmatvedības uzskaiti uzņēmumā veic:

1) Grāmatvedības dienests(grāmatvedība) kā patstāvīga struktūras vienība.

2) Grāmatvedis, pieņemts ar darba līgumu un iekļauts uzņēmumas štatā.

3) Speciālā profesionālā uzņēmumā (_________________) saskaņā ar līgumu Nr.____

______________________________________________________
(uzņēmuma nosaukumi)

no “ _” ___________.

4) Grāmatvedis -speciālists _________________________ pamatojoties uz darbuzņēmuma līgumu Nr.______ no “ __” ______.

5) Vadītājs personiski.

6) ___________________________________________________________

1.2. uzņēmums izdala atsevišķi filiāles un vispārīgi apvienotas struktūrvienības ___________________________________________________________
(filiāļu un struktūrvienību nosaukumi)

Vispārīgi apvienoto struktūrvienību saimnieciskās darbības grāmatvedības uzskaite tiek kārtota:

1) Uzņēmuma grāmatvedībā.

Sākotnējie uzskaites dokumenti, kurus noformē filiālēs vai apvienotās struktūrvienībās, uzņēmuma grāmatvedībā tiek nodoti termiņos, kas noteikti dotās metodikas(politikas) pielikumā dokumentu apgrozības grafikā (vai shēmā).

2) Tieši uzņēmumā(struktūrvienībā) tās atrašanās vietā.

Šajā gadījumā filiāles uzskaites dati ar klātpievienotajiem sākotnējiem uzskaites dokumentiem, kas nepieciešami nodokļu deklarāciju un kopējo finanšu atskaišu sastādīšanai kopā pa visu uzņēmumu, tiek iesniegti grāmatvedībā tādos apjomos un termiņos, kas noteikti atsevišķā nolikumā par filiālēm, struktūrvienībām (sk. pielikumu Nr._).

1.3. Uzņēmuma kārto īpašuma, saistību un saimniecisko darījumu grāmatvedības uzskaiti:

1) divkāršo ierakstu sistēma;

2) ________________________________________________________________

(vienkāršotā sistēma, bez divkāršās ierakstu sistēmas pielietošanas)

3) pielietojamā grāmatvedības uzskaites forma:

1.4. pielietojamā grāmatvedības uzskaites forma:

1) žurnālorderu forma_________________________________________________

(ar elementu pielietošanu/nepielietošanu)

2) vienkāršota forma ________________________________________________________

______________________________________________________________________________
(uzskaitē tiek kārtota saimniecisko operāciju uzskaites grāmatā vai pielietojot atsevišķu grāmatvedības uzskaites reģistrus)

1.5. Grāmatvedības uzskaites kontu plāna pielietošana.

Uzņēmuma kārto grāmatvedības uzskaiti:

1) saskaņā ar vienoto grāmatvedības uzskaites tipveida kontu plānu, kas apstiprināts ar LR FM pavēli Nr. 63 no 1993. g.13. maija;

2) saskaņā ar grāmatvedības uzskaites kontu darba plānu, kas izstrādāts uz tipveida kontu plāna pamata ( skat. pielikumu Nr.___);

3) ar patstāvīgi izstrādātu kontu plānu un saskaņotu ar grāmatvedības uzskaites metodisko Padomi _____________________________.
( numurs, datums)

1.6. Kārtojot grāmatvedības uzskaiti, uzņēmuma pielieto:

1) unificētas(tipveida) uzskaites sākotnējo dokumentu formas

_________________________________________________________________________

_________________________________________________________________________

2) uzņēmuma patstāvīgi izstrādātos iekšējos dokumentus ar pamat un papildus rekvizītu iekļaušanu tajos, saskaņā ar Likumu “ Par grāmatvedību” 7. punktu

__________________________________________________________________.
( skatīties pielikumu Nr._)

1.7. saņemot skaidru naudu par realizētām precēm, darbiem, pakalpojumiem, uzņēmuma:

1) pielieto EKA ________________________________________________
(norādīt modeli)

2) nepielieto EKA___________________________________ jomās;

3) pielieto stingrās uzskaites veidlapas_______________________________________.

1.8. Stingrās uzskaites veidlapu uzskaitījums____________________________________

To uzskaites, uzglabāšanas un izlietošanas kārtība ___________________________

______________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________.

Uzņēmuma ik mēnesi iepērk un uzskaita kā stingrās uzskaites veidlapas __________________ braukšanas biļetes par braukšanu ar vilcienu vai pilsētas transportu personām ar darbu raksturojumu, kas ir saistīti ar izbraukumiem sekojošiem amatiem: _____________________________________________________________________________.

1.9. skaidras naudas izsniegšana norēķinu personām tiek veikta termiņā ne mazākā par ____ dienām, ar noteikumu, ka norēķinu persona ir iepazīstināta ar skaidras naudas izsniegšanas kārtību, atskaitēm par tās izlietošanas noformēšanu un pilnīgi atskaitījusies par agrāk izsniegto avansu.

1.10. uzņēmuma veic reprezentācijas, kuras izdevumi iekļaujami vadītāja apstiprinātajā reprezentācijas izdevumu tāmē par atskaites gadu.

1.11. lai nodrošinātu grāmatvedības uzskaites un atskaites datu neapšaubāmību, uzņēmuma veic inventarizācijas saskaņā ar Nolikumu par inventarizācijām.

1.12. Amatpersonām, uzrādītām sarakstā (pielikums Nr._), ir tiesības parakstīt uzņēmumas sākotnējos dokumentus.

1.13. Dokumentu apgrozība un uzskaites informācijas apstrādes tehnoloģija uzņēmumā reglamentējas ar dokumentu apgrozības grafiku(shēmu)(skat pielikumu Nr._).

2. Nodaļa. Grāmatvedības uzskaites kārtošanas izvēlētie veidi

2.1. Uzņēmumā grāmatvedības uzskaiti kārto:

1) Saskaņā ar noteikumiem, ka uzņēmuma turpinās savu darbību paredzamajā nākotnē un tai nav mērķa un nepieciešamības to likvidēt vai būtiski samazināt darbību un, tātad, saistības tiks dzēstas noteiktā kārtībā.

2) __________________________________________________________________

2.2. Pie pamatlīdzekļiem tiek piesaistīti priekšmeti, kuru derīgās izmantošanas laiks ir vairāk nekā 12 mēneši un vērtība vairāk nekā _____________Ls.

Par pamatlīdzekļiem netiek uzskatīti, bet tiek uzskaitīti apgrozāmo līdzekļu sastāvā

_________________________________________________________________________

(spec. Instrumenti, spec. apģērbs un tml.)

2.3. Uzņēmuma:

1) pārceno pamatlīdzekļu objektus vienu reizi _____________(bet ne biežākā vienu reizi gadā) pēc stāvokļa uz atskaites gada 1.janvāri.

2) Nepārceno pamatlīdzekļu objektus.

2.4. pamatlīdzekļu nolietojums (amortizācija) tiek uzskaitīta:

1) ar lineāro metodi pa objektu grupām_______________________________________

2) ar atlikuma samazināšanas metodi (degresīvā metode) ________________________

3) __________________________________, un tiek atspoguļota konta 1.2-90 sekojošos subkontos

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

Nolietojuma uzskaites periods:______________________________________________

(katru mēnesi, katru ceturksni, 1 reizi gadā)

Uzskaitot pamatlīdzekļu nolietojumu (amortizāciju) nodokļu vajadzībām, uzņēmuma pielieto:

_______________________________________________________________________
(amortizācijas standarta formas)

(Likums “ Par uzņēmumu ienākumu nodokli 13. pants).

2.5. Nemateriālo ieguldījumu vērtība tiek dzēsta nolietojuma uzskaites ceļā, kuru atspoguļo konta_______ kredītā (1.1 “ Nemateriālie ieguldījumi” vai 1.1.-90 “ Norakstītās nemateriālo ieguldījumu daļas” )

1) ar lineāro metodi pa objektam____________________________________________

2) aprēķinu veidā_______________________________________________________.

2.6. mazvērtīgo un ātri nolietojošos priekšmetu vērtība tiek norakstīta nolietojumu uzskaitīšanas rezultātā:

1) ar lineāro metodi____________________________________________

2) aprēķinu veids pēc _% likmes(50 vai 100%) to nodošanas brīdī ekspluatācijā vai ražošanā konta 2.1.... kredītā. Mazvērtīgie un ātri nolietojušies priekšmeti, kuru vērtība ne vairāk kā _______Ls par vienu vienību, tiek norakstīti uz izmaksām, tos nodod ekspluatācijā. Mazvērtīgo un nolietojušos priekšmetu kustības kontrole, līdz to galīgai izslēgšanai, tiek noformēta ar attiecīgiem un tiek veikta:

2.1) ar operatīvo daudzuma uzskaites metodi;
2.2) daudzuma uzskaite netik veikta;
2.3) ________________________;

2.7. Materiālo krājumu iepirkšanas un izgatavošanas process grāmatvedības tiek atspoguļots:

1) ar krājumu uzskaites nepārtrauktās inventarizācijas metodi

_________________________________________________________________________
(regulāri, katru mēnesi tiek veikta reģistrācija grāmatvedības uzskaites kontos)

2) ar krājumu periodiskās inventarizācijas metodi ________________________

___________________________________________________________________________

________________________________________________________
(atskaites gadā krājumu atlikumu izmaiņas netiek reģistrētas grāmatvedības uzskaites kontos)

2.8. izlietotie materiālie resursi (krājumi) tiek uzrādīti grāmatvedības uzskaitē:

1) pēc katras vienības pašizmaksas________________________________________

2) pēc vidēji svērtās pašizmaksas __________________________________________

3) pēc FIFO metodes_____________________________________________________

4) ____________________________________________________________________

2.9. realizējas uzskaite tirdzniecības nodaļā tiek īstenota atsevišķi pašu ražotai produkcijai un iepirktām precēm. Uzņēmuma nodrošina atsevišķu uzskaiti ar PVN ar dažādām likmēm apliekamām (0%, 18%) un ar PVN neapliekamām precēm.

2.10. Produkcijas ražošanas izmaksu uzskaite tiek kārtota ar to sadalīšanu uz tiešajām izmaksām, kas tiek savāktas___________ kontā un netiešajām izmaksām, kas saistītas ar uzņēmumas vadību un tiek uzskaitītas 7.7 “ Administratīvās izmaksas”. Netiešās izmaksas tie sadalītas proporcionāli starp pašu ražotās produkcijas un tirdzniecības nodaļu:

1) ieņēmumu summai (ieņēmumi no realizācijas)

2) materiālu izlietojumam;

3) _________________________( tie norādīta cita sadales bāze)

2.11. Izmaksas ko uzņēmuma veikusi atskaites periodā, bet kuras attiecas uz nākamajiem periodiem, tiek atspoguļotas grāmatvedības bilancē kontā 2.4-10(nākamo periodu izdevumi) un tās ir jānoraksta tā perioda gaitā, uz kuru tās attiecas:

1) Vienmērīgi (perioda gaitā)

2) Proporcionāli (realizācijas produkcijas apjomam)

3) _____________________________________

2.12. Uzņēmuma veido sekojošus uzkrājumus:

1) sagaidāmām darbinieku atvaļinājumu izmaksām___________________________

2) pamatlīdzekļu remontam________________________________________________

3) šaubīgu parādu dzēšanai_______________________________________________

4) _____________________________________________________________________

5) _____________________________________________________________________

6) neveido uzkrājumus.

2.13. ___________________________________________________________________

PIELIKUMS

(pielikuma nosaukums lpp. skaits)

Uzņēmumas galvenais grāmatvedis ______________________
(paraksts)

Izmaiņas vai papildinājumus uzskaites metodikā (politikā) var veikt gadījumos, kad ir:

1. izmaiņas grāmatvedības uzskaites likumdošanas un normatīvajos aktos;

2. uzņēmuma ievieš jaunu grāmatvedības kārtošanas veidu (datorprogramma)

3. darbības nosacījumu būtiskas izmaiņas sakarā ar reorganizāciju (apvienošanos, sadalīšanos, pievienošanos), īpašnieku maiņu, darbības veidu maiņu u. c..

Grāmatvedības uzskaites salīdzināšanas labad visām izmaiņām uzskaites politikā jābūt ieviestām finansiālā gada sākumā. Tāpēc uzskaites metodikai (politikai) gada laikā jābūt nemainīgai. Taču nav aizliegts ieviest papildinājumus pārskata gadā:

1) ja likumdošanas – normatīvajiem aktiem tiek ieviestas jaunas normas, kurām pēc grāmatvedības uzskaites paredzēts atpakaļejošs spēks(kļūdas valdības dēļ);

2) ja uzņēmuma ir palaidusi garām kādu momentu tās sākotnējā formēšanā, bet darbības gaitā tas noskaidrojies;

3) ja uzņēmumai ir radušies jauni uzskaites sektori, kuriem nepieciešams noteikt to kārtošanu.

Piemēram:

Ų tiek noslēgts kopējās sadarbības līgums un nepieciešams noteikt uzskaites politiku kopdarbībai;

Ų izveidojas filiāle (atsevišķi izveidota struktūrvienība) un nepieciešams risināt uzskaites jautājumus un taml.

Papildinājumu un izmaiņu veikšana esošajai uzskaites metodikai (politikai) tiek noformēta ar vadītāja rīkojumu.