LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
LĒMUMS
Jūrmalā
| 2008.gada 21.augustā | Nr.760 |
Par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu
Jūrmalā, Upes ielā 15a
Jūrmalas pilsētas dome (turpmāk tekstā Dome) 2008.gada 26.maijā saņēma nekustāmā īpašuma Jūrmalā, Upes ielā 13 kopīpašnieka Zigismunda Sadauska iesniegumu par dzīvojamās mājas patvaļīgo būvniecību Upes ielā 15a. Savā iesniegumā Z.Sadauskis pieprasa, lai Dome pieņemtu lēmumu par dzīvojamās mājas Upes ielā 15a patvaļīgās būvniecības seku novēršanu atbilstoši Būvniecības likuma 30.panta 6.nodaļā noteiktajam, kā arī kategoriski iebilst, ka pie zemes gabala robežas un daļēji uz zemes gabala Upes ielā 13 ir uzbūvēta piebūve, kuras izvietojums neatbilst būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.
Iepazīstoties ar lietas materiāliem, uzklausot administratīvā procesa dalībnieku argumentus un paskaidrojumus šajā lietā, Dome lietā konstatē šādus faktus.
Saskaņā ar Būvniecības likuma 11.panta pirmo un otro daļu, zemesgabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemesgabala īpašnieku un zemesgabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar teritorijas plānojumu.
Saskaņā ar Jūrmalas zemesgrāmatas nodalījumu Nr.100000170753, zemesgabala ar kadastra apzīmējumu 1300 014 3833 īpašnieki ir Muhameds Hasanovs, Nadežda Paģire un Latvijas valsts akciju sabiedrība Latvijas hipotēku un zemes banka katram 1/3 daļa.
1997.gada septembrī būvinspekcija konstatēja, ka patvaļīgi uzsākta dzīvojamās mājas rekonstrukcija (piebūve un mansarda stāvs) Upes ielā 15a, būvniecības pasūtītājs ir Muhameds Hasanovs.
Kopš patvaļīgās būvniecības konstatācijas brīža būvniecības pasūtītājs M. Hasanovs vairākkārtīgi tika uzaicināts ierasties būvinspekcijā, kā arī sūtītas ierakstītas vēstules, kuras, nesastopot adresātu, tika atgrieztas atpakaļ.
Šajā sakarā Zigismundam Sadauskim Jūrmalas pilsētas dome 1998.gada 20.maija vēstulē Nr.20/S-533 paskaidroja, ka ņemot vērā lietas konkrētos apstākļus, nepieciešams griezties tiesā ar prasības pieteikumu par īpašuma tiesību aizskāruma novēršanu, kas radusies patvaļīgās būvniecības rezultātā.
1998.gada 30.oktobrī būvdarbu veicējam Muhamedam Hasanovam Jūrmalas pilsētas domes būvinspekcija sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu par dzīvojamās mājas rekonstrukciju Upes ielā 15a, kura veikta patvaļīgi pārkāpjot Būvniecības likuma 13.panta nosacījumus, tas ir, bez būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā saņemtas būvatļaujas veikta dzīvojamās mājas rekonstrukcija.
Ar 1998.gada 30.oktobra rīkojumu Nr.2/312 būvinspekcija būvdarbus objektā apturēja. Pārbaudot izpildītos dzīvojamās mājas rekonstrukcijas darbu apjomus, tika konstatēts, ka daļa no jauna uzbūvētās piebūves (apmēram 10 m2) atrodas uz kaimiņu zemesgabala Upes ielā 13.
1999.gada 24.maijā Jūrmalas pilsētas tiesa (lieta Nr.2-16/02) nosprieda: uzlikt par pienākumu Muhamedam Hasanovam līdz 1999.gada 1.jūlijam nojaukt dzīvojamās ēkas Jūrmalā, Upes ielā 15a uzbūvēto piebūvi ziemeļu galā. Gadījumā, ja Muhameds Hasanovs nenojauc ziemeļu pusē uzbūvēto piebūvi atzīt Zigismundam Sadauskim tiesības nojaukt ziemeļu galā piebūvēto piebūvi un izdevumus saistītus ar piebūves nojaukšanu, piedzīt no Muhameda Hasanova. Spriedums stājās likumīgā spēkā 1999.gada 14.jūnijā. Izpildu raksts izsniegts tiesu izpildītāju kantorim 1999.gada 13.jūlijā. Minētais Jūrmalas pilsētas tiesas lēmums nav izpildīts.
No lietas materiāliem ir redzams, ka 1999.gada 13.septembrī tika noslēgts mierizlīgums starp Zigismundu Sadauski un Muhamedu Hasanovu, bet 2001.gada 25.maijā Jūrmalas pilsētas būvinspekcija tika informēta par līguma anulēšanu no Z.Sadauska puses.
Būvdarbi objektā daļēji tika atsākti 2000.gada aprīļa mēnesī sakarā ar to, ka rekonstruējamā dzīvojamā mājā izcēlās ugunsgrēks un bija nepieciešams daļu telpu atjaunot iepriekšējā stāvoklī, piemērojot tās dzīvošanai. Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes būvinspekcija 2001.gada 31.janvāra rīkojumā Nr.2/365 brīdina Muhamedu Hasanovu, ka veicami tikai tie darbi, kas attiecas uz ugunsgrēka seku likvidēšanu.
2005.gada 2.jūnijā Jūrmalas pilsētas domes būvvalde (Turpmāk tekstā Būvvalde) izdeva arhitektūras un plānošanas uzdevumu Nr.14-10/293 dzīvojamās mājas liters 001 savrupmājas (ģimenes mājas) jaunbūve/rekonstrukcija. Uzdevuma derīguma termiņš 1 gads. Tātad uzdevuma Nr.14-10/293 derīguma termiņš ir beidzies un Būvvaldē nav informācijas par to, ka būvniecības pasūtītājs ir uzsācis projektēšanas darbus.
Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka 2007.gada 12.julijā Jūrmalas pilsētas dome pieņēma saistošos noteikumus Nr.19 (protokols Nr.14, 37.punkts) Par Jūrmalas Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu, būvobjekta sakārtošanas darbu uzsākšanai ir jāsaņem jauns plānošanas un arhitektūras uzdevums.
Lietas materiālos ir arī Rīgas apgabaltiesas 45.iecirkņa zvērināta tiesu izpildītāja Ulda Zepa 2008.gada 7.maija Priekšlikums saskaņā ar Jūrmalas pilsētas tiesas 1999.gada 24.maija izpildu rakstu Nr.2-16 ar kuru M.Hasanovs ir informēts, ka, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 555.panta pirmo daļu, M.Hasanovam ir pienākums izpildīt nolēmumu labprātīgi ne vēlāk kā 2008.gada 20.maijā, nojaucot dzīvojamās mājas Jūrmalā, Upes ielā 15a piebūvi ziemeļu daļā.
1999.gada 24.maija tiesas spriedums lietā Nr.2-16/02 nav izpildīts.
2008.gada 26.maijā Dome saņēma atkārtotu Zigismunda Sadauska iesniegumu (lietas nr.1.1039/1616-S) saistībā ar patvaļīgo būvniecību Upes ielā 15a. Šajā sakarā Būvvalde, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu, uzaicināja nekustāmā īpašuma Upes ielā 15a kopīpašniekus Muhamedu Hasanovu un Nadeždu Paģiri 2008.gada 7.jūlijā ierasties būvinspekcijā viedokļu un argumentu sniegšanai par iepriekš minēto patvaļīgās būvniecības faktu.
Būvvalde 2008.gada 14.jūlijā saņēma Muhameda Hasanova iesniegumu ar lūgumu dot atļauju patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanai Jūrmalā, Upes ielā 15a.
Nadežda Paģire uz Būvvaldes uzaicinājumu nav atsaukusies un tātad nav izteikusi savu viedokli par patvaļīgās būvniecības objektu.
Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka vietējo pašvaldību kompetencē ir kontrolēt kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībās, un nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā.
Būvniecības likuma 30.panta sestajā daļā noteikts, ja būvniecība notiek bez akceptēta būvprojekta, pašvaldība pieņem lēmumu par šādas būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.)
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma prasībām pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas Jūrmalas pilsētas domei ir jāizvērtē lietas apstākļi un jāpieņem viens no lēmumiem:
1) par lietas izbeigšanu faktu trūkuma dēļ;
2) par lietas izbeigšanu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga ja piemērojamā tiesību norma piešķir iestādei tā izdošanas izvēles tiesības;
3) par administratīvā akta izdošanu ja piemērojamā tiesību norma paredz, ka administratīvais akts ir jāizdod vai arī piešķir iestādei izdošanas izvēles tiesības.
Konkrētajā gadījumā administratīvā lieta ir ierosināta pamatojoties uz būvinspektora konstatēto patvaļīgo būvniecību nekustamā īpašumā Upes ielā 15a, Jūrmalā un tātad piemērojamās tiesību normas ir Būvniecības likums un citi būvniecību regulējošie normatīvie akti.
Kā jau iepriekš tika minēts, Būvniecības likuma 30.panta sestajā daļā ir noteikts, ja būvniecība notiek bez akceptēta būvprojekta, pašvaldība pieņem lēmumu par šādas būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.) Tātad piemērojamā tiesību norma paredz, ka iestādei ir jāizdod administratīvais akts.
Demokrātiskas valsts pamatprasība ir, ka attiecībām starp valsti un personu jābūt taisnīgām. Administratīvo tiesību piemērošanas uzdevums ir sabalansēt personas un sabiedrības intereses, radīt vislabāko līdzsvaru starp personas atsevišķo un sabiedrības kopīgo interešu ievērošanu, vienlaikus nodrošinot personu pret neattaisnotu viņa tiesību un leģitīmo interešu ierobežošanu.
Piemērojamā tiesību norma dod iestādei arī rīcības brīvību, lemjot par administratīvā akta satura izvēli, konkrētajā gadījumā izdot lēmumu par iespēju turpināt būvniecību vai arī lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu. Rīcības brīvība ir likumdošanas līdzeklis, kuru piemērojot tiek panākts augstāks taisnīguma līmenis individuālajā gadījumā un iestāde savu rīcības brīvību var izmantot tikai šai nolūkā.
Apsverot administratīvā akta izdošanas vai tā satura lietderību, iestādei jālemj arī par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu leģitīmo mērķi; par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai; par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot personas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu aizskārumu un ņemot vērā, ka personas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums.
Izvērtējot lietas materiālus, kā arī piemērojot administratīvā procesa principus, Dome konstatēja sekojošo.
Dzīvojamās mājas Upes ielā 15a, Jūrmalā rekonstrukcija veikta patvaļīgi, bez būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā izstrādāta, saskaņota un būvvaldē akceptēta būvprojekta un būvatļaujas.
Būvniecības likuma 1.panta 21.apakšpunktā ir noteikts, ka patvaļīga būvniecība ir būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus.
Būvniecības likuma 3.pants nosaka, ka zemesgabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve tiek veikta saskaņā ar vietējās teritorijas plānojumu, detālplānojumu (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem.
Būvniecības likuma 13.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos noteikumos paredzētajā kārtībā un 16.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.
Būvinspektors 1997.gada septembrī konstatēja, ka būvdarbi objektā tika veikti bez būvatļaujas.
Civillikuma 1085.pantā ir noteikts, ka pārgrozot vai pārbūvējot jau pastāvošu būvi vai ceļot jaunu būvi, jāievēro attiecīgie būvnoteikumi.
Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 5.7.3.punktā ir noteikts, ka nevienas ēkas vai citas būves neviena daļa ne uz viena zemesgabala nedrīkst projicēties ārpus zemesgabala robežas, izņemot, ja būve ir žogs starp zemesgabaliem vai ja kaimiņu zemesgabala īpašnieks piekrīt mainīt zemesgabala robežu pa vertikāli.
Būvobjekta pārbaudes laikā tika konstatēts, ka dzīvojamās mājas Upes ielā 15a daļa (apmēram 10 m2) atrodas uz zemesgabala Upes ielā 13. Par zemesgabala īpašuma tiesību aprobežojumiem vairākkārtēji ir sūdzējies zemes Upes ielā 13 kopīpašnieks Z.Sadauskis. Tātad konkrētajā gadījumā, veicot dzīvojamās mājas rekonstrukciju nav ievēroti Jūrmalas pilsētas apbūves noteikumi un veicot būvobjekta sakārtošanu atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām būvniecības pasūtītājam M.Hasanovam ir jānovērš dzīvojamās mājas būvniecības procesā radušies normatīvo aktu pārkāpumi.
Ņemot vērā to, ka personas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums, pieņemot lēmumu ir nepieciešams izvērtēt kāds būtu iespējamais sabiedrības ieguvums, pieņemot lēmumu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu, tas ir būves atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī un tādejādi ierobežojot Būvniecības pasūtītāja tiesības turpināt dzīvojamās mājas rekonstrukciju atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.
Vispārīgo būvnoteikumu 62.punktā ir noteikts, kad būvprojekts un būvatļauja nav nepieciešama pagaidu būvei, mazēkai lauku apvidū, sezonas būvēm un mazēkas nojaukšanai. Tātad abu lēmumu, gan patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanas, gan lēmuma par atļauju turpināt būvniecību pieņemšanas gadījumā nepieciešamas būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā izstrādāt, saskaņot un būvvaldē akceptēt būvprojektu un saņemt būvatļauju.
Dzīvojamās mājas kopīpašnieks Muhameds Hasanovs apzinās radušos situāciju un ir apliecinājis savu gatavību uzsākt būvobjekta sakārtošanu atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, ievērojot būvvaldes dotos norādījumus.
Domei, izvērtējot lietas apstākļus un pieņemot lēmumu ir jāņem vērā arī tas, ka stājies likumīgā spēkā 1999.gada 24.maija Jūrmalas pilsētas tiesas (lieta Nr.2-16/02) spriedums, ar kuru Muhamedam Hasanovam uzlikts par pienākumu līdz 1999.gada 1.jūlijam nojaukt dzīvojamās ēkas Jūrmalā, Upes ielā 15a uzbūvēto piebūvi ziemeļu galā.
Tātad no iepriekš minētajiem apsvērumiem ir secināms, ka konkrētajā gadījumā vissamērīgākais un lietderīgākais lēmums būtu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu, atļaujot būvniecības veicējam M.Hasanovam sakārtot būvobjektu atbilstoši Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 5.7.punkta un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, tas ir būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā izstrādāt, saskaņot un Jūrmalas pilsētas domes būvvaldē akceptēt būvprojektu dzīvojamās mājas Upes ielā 15a, Jūrmalā rekonstrukcijai un saņemt būvatļauju būvdarbu turpināšanai.
Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 1.panta trešo daļu, 5., 8., 9.pantu, 63.panta pirmās daļas 1.punktu, 79.panta pirmo daļu, Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktu, 30.panta sesto daļu, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:
|
Priekšsēdētājs |
R.Munkevics |