Latvijas Republika

LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
SAISTOŠIE NOTEIKUMI
Jūrmalā

Grozījumi ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem
Grozījumi ar domes 2015.gada 26.marta 18.saistošajiem noteikumiem
Grozījumi ar domes 2013.gada 17.oktobra 62.saistošajiem noteikumiem
Grozījumi ar domes 2010.gada 17.jūnija 37.saistošajiem noteikumiem
Izmaiņas ar domes 2009.gada 26. februāra 6.saistošajiem noteikumiem

2008.gada 17. janvārīNr.2

Protokols Nr.1, 13.punkts

Par Jūrmalas pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem

Izdoti saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 6. un 7.punktu, 43.panta trešo daļu,
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.panta trešo daļu, 27.panta otro daļu,
Ministru kabineta 2003.gada 27.maija noteikumu Nr.275
„Sociālas aprūpes un sociālas rehabilitācijas samaksas kārtība un kārtība,
kādā pakalpojumu izmaksas tiek segtas no pašvaldību budžeta” 6.punktu
Grozīts ar domes 2015.gada 26.marta 18.saistošajiem noteikumiem

I nodaļa. Vispārīgie nosacījumi.

1.1. Šie noteikumi nosaka Jūrmalas pašvaldībā pieejamo sociālo pakalpojumu (turpmāk tekstā – pakalpojumu) veidus, pakalpojumu piešķiršanas un saņemšanas kārtību, kādā persona vai viņas likumīgais pārstāvis pieprasa pakalpojumus Jūrmalas pašvaldībā; pakalpojumu apmaksas kārtību, pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtību.

1.2. Pakalpojumi tiek piešķirti personām, kuras savu pamata dzīvesvietu ir reģistrējušas Jūrmalas pilsētā, kā arī citām normatīvos aktos noteiktajām personām, ja tās nonākušas krīzes situācijā:

1.2.1. bērniem;

1.2.2. personām bez noteiktas dzīves vietas, kuru pēdējā reģistrētā dzīvesvieta bija Jūrmalas pilsētā, un tās ir sasniedzamas Jūrmalas administratīvajā teritorijā. Grozīts ar domes 2010.gada 17.jūnija 37. saistošajiem noteikumiem

1.3. Pakalpojumus persona pieprasa Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvaldē (turpmāk tekstā – Labklājības pārvalde). Labklājības pārvalde: Grozīts ar domes 2013.gada 17.oktobra 62.saistošajiem noteikumiem

1.3.1. pieņem lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību un piešķiršanu personai, ja nodrošināt pakalpojumu ir pašvaldības pienākums, vai lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību, un nosūta to Labklājības ministrijai, ja nodrošināt pakalpojumu ir valsts pienākums, vai atteikumu piešķirt pakalpojumu, ja nav ievērotas šajos noteikumos minētās prasības, par to rakstiski informējot personu; Grozīts ar domes 2010.gada 17.jūnija 37. saistošajiem noteikumiem

1.3.2. izvērtē personas vai viņas ģimenes locekļu līdzdarbības iespējas un norāda pakalpojuma finansētāju un pašvaldības finansējuma apjomu;

1.3.3. izvērtē pašvaldības iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu Pakalpojumu vai nepieciešamību slēgt līgumu ar citas pašvaldības sociālo pakalpojumu sniedzēju par Pakalpojuma sniegšanu un samaksu.

1.4. Pašvaldības sniegto pakalpojumu veidi:  

1.4.1. aprūpe mājās;

1.4.2. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

1.4.3. Dienas aprūpes centrs personām ar garīgas veselības traucējumiem;

1.4.4. naktspatversme;

1.4.5. speciālā transporta pakalpojumi;

1.4.6. Dienas centrs bērniem;Grozīts ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

1.4.7. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

1.4.8. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

1.4.9. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;  

1.4.10. Jauniešu pārejas māja.

1.4.11. Dienas centrs pensijas vecuma personām un invalīdiem;Grozīts ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

1.4.12.Sociālās un veselības aprūpes pakalpojums institūcijā pilngadīgām personāmIzmaiņa ar Domes 2009.gada 26. februāra 6.saistošajiem noteikumiem

1.4.13. Higiēnas centra pakalpojums; Papildināts ar domes 2015.gada 26.marta 18.saistošajiem noteikumiem

1.4.14. Specializētās darbnīcas pakalpojums; Papildināts ar domes 2015.gada 26.marta 18.saistošajiem noteikumiem

1.4.15. Pavadoņa pakalpojums; Papildināts ar domes 2015.gada 26.marta 18.saistošajiem noteikumiem

1.4.16. Dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem;Papildināts ar domes 2015.gada 26.marta 18.saistošajiem noteikumiem

1.4.17. Dienas centrs romu tautības Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem; Papildināts ar domes 2015.gada 26.marta 18.saistošajiem noteikumiem

1.4.18. Servisa dzīvokļa pakalpojuma saņemšanas un finansēšanas kārtība. Papildināts ar domes 2015.gada 26.marta 18.saistošajiem noteikumiem

1.4.19. Grupu dzīvokļa pakalpojums. Papildināts ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

II nodaļa. Aprūpes mājās pakalpojumu saņemšanas kārtība.

2.1.Aprūpe mājās ir pakalpojumi dzīvesvietā, nodrošinot personu pamatvajadzību apmierināšanu un dzīves kvalitātes nepazemināšanos, ja personas objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt.

2.2. Aprūpes mājās pakalpojumi ietver personas minimāli nepieciešamo aprūpi, izvērtējot katras personas pašaprūpes spējas. Personai piešķiramā aprūpes mājās pakalpojumu apjoms tiek noteikts četros līmeņos:

2.2.1. I līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana;

2.2.2 II līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana, palīdzība krāsns kurināšanā un malkas ienešanā, ēdiena gatavošanā, medicīnas darbinieku izsaukšana;

2.2..3. III līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana, krāsns kurināšana un malkas ienešana, ēdiena gatavošana, medicīnas darbinieku izsaukšana, mājokļa uzkopšana (grīdas tīrīšana, putekļu slaucīšana, atkritumu iznešana, reizi gadā logu mazgāšana, lietu novietošana tā, lai tās neapgrūtinātu aprūpējamās personas pārvietošanos u.tml.), veļas mazgāšana vai nodošana tīrīšanai, pastaigas;

2.2.4. IV līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana, krāsns kurināšana un malkas ienešana, ēdiena gatavošana, medicīnas darbinieku izsaukšana, mājokļa uzkopšana (grīdas tīrīšana, putekļu slaucīšana, atkritumu iznešana, reizi gadā logu mazgāšana, lietu novietošana tā, lai tās neapgrūtinātu aprūpējamās personas pārvietošanos u.tml.), veļas mazgāšana vai nodošana tīrīšanai, pastaigas; palīdzība personīgās higiēnas nodrošināšanai (t.sk. palīdzība mazgāties vannā vai ar dušu), iekļūšana gultā un izkļūšana no gultas, palīdzība apģērbjoties un izģērbjoties.

2.3. 2.2.punktā noteiktie aprūpes mājās pakalpojumi personai tiek sniegti ne vairāk, kā piecās darba dienās nedēļā un:

2.3.1. I līmenī - ne vairāk, kā 16 stundas mēnesī;

2.3.2. II līmenī - ne vairāk, kā 32 stundas mēnesī;

2.3.3. III līmenī – ne vairāk, kā 60 stundas mēnesī

2.3.4. IV līmenī – ne vairāk, kā 100 stundas mēnesī;

2.4. Lai saņemtu aprūpes mājās pakalpojumus, persona Labklājības pārvaldē iesniedz iesniegumu un:

2.4.1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu (pasi);

2.4.2. uzrāda pensijas apliecību, ja personai piešķirta vecuma pensija;

2.4.3. Svītrots ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

2.4.4. uzrāda politiski represētas personas apliecību; Grozīts ar domes 2013.gada 17.oktobra 62.saistošajiem noteikumiem

2.4.5. iesniedz ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību, kā arī vēlamās rekomendācijas personas aprūpei;

2.4.6. iesniedz normatīvajos aktos noteiktā kārtībā aizpildītu iztikas līdzekļu deklarāciju iesniegumu, izņemot politiski represētās personas, kurām aprūpe mājās tiek piešķirta, neizvērtējot personas ienākumus un materiālos resursus.Izmaiņa ar Domes 2009.gada 26. februāra 6.saistošajiem noteikumiem

2.5. Personas vai viņa likumīgā apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem aprūpes mājās pakalpojumiem. Personu ienākumi un materiālā stāvoklis tiek izvērtēts, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktā kārtībā aizpildītu iztikas līdzekļu deklarāciju - iesniegumu. Labklājības pārvalde lēmumu par pakalpojuma samaksas apjomu pieņem pamatojoties uz  III nodaļa noteiktiem nosacījumiem.

2.6. Labklājības pārvalde vispirms izvērtē to, kādas iespējas nodrošināt nepieciešamo aprūpi ir ar šo personu kopā dzīvojošajiem ģimenes locekļiem vai citām personām, ar kurām tai ir kopēji izdevumi par uzturu un mitekli.

2.7. Ja persona dzīvo viena, vai ar šo personu kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vai citas personas, ar kurām tai ir kopēji izdevumi par uzturu un mitekli, un kuras mitinās vienā mājoklī, vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi, personai ir tiesības saņemt aprūpes mājās pakalpojumus ar Labklājības pārvaldes noteiktu aprūpes mājās pakalpojuma apmaksas kārtību.

2.8. Aprūpes mājās pakalpojumi nepieciešamajā aprūpes līmenī personai tiek piešķirti uz noteiktu laiku līdz 12 mēnešiem, izvērtējot personas individuālās vajadzības un resursus, un nosakot veicamo darbu apjomu saskaņā ar 2.2. un 2.3.punkta nosacījumiem. Pēc noteiktā laika perioda beigām persona pēc nepieciešamības atkārtoti pieprasa aprūpes mājās pakalpojumu šajos noteikumos noteiktā kārtībā. Grozīts ar domes 2015.gada 26.marta 18.saistošajiem noteikumiem

2.9. Aprūpes mājās pakalpojuma sniegšana pakalpojumu sniedzējam p/a „Jūrmalas sociālās aprūpes centrs” jāuzsāk ne vēlāk, kā 10 darba dienu laikā kopš lēmuma par pakalpojuma piešķiršanu pieņemšanas dienas, noslēdzot līgumu ar personu vai tās likumīgajiem apgādniekiem par pakalpojumu saņemšanas kārtību.

2.10. Lēmumu par aprūpes mājās pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu pieņem Labklājības pārvalde, ja:

2.10.1. personai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir noteiktas kontrindikācijas aprūpes mājās pakalpojumu saņemšanai;

2.10.2. normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, novērtējot personas pašaprūpes spējas, tiek konstatēts, ka persona var nodrošināt pašaprūpi pati saviem spēkiem, vai ja ar šo personu kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vai citas personas, ar kurām tai ir kopēji izdevumi par uzturu un mitekli, var nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi;

2.10.3. aprūpes mājās pakalpojumu apjoms saskaņā ar 2.2.punktu pārsniedz personai nepieciešamo sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju;

2.10.4. persona ilgāk par vienu mēnesi saņem sociālo vai ārstniecības pakalpojumu institūcijā, kura ietvaros tiek nodrošināta personas aprūpe;Grozīts ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

2.10.5. persona ir noslēgusi uzturlīgumu;

2.10.6. persona lūdz pārtraukt aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu.

2.11. Lēmumu par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu var pieņemt pakalpojumu sniedzēja institūcijas p/a „Jūrmalas sociālās aprūpes centrs” vadītājs, par to informējot Labklājības pārvaldi, ja:

2.11.1. persona, ar kuru noslēgts līgums par aprūpes mājās pakalpojumu saņemšanas kārtību, sistemātiski pārkāpj līguma nosacījumus;

2.11.2. personas, kura saņem aprūpes mājās pakalpojumus, vainas dēļ rodas vai netiek novērsti apstākļi, kas ir bīstami aprūpētāja drošībai un/vai veselībai;

2.11.3. persona lūdz pārtraukt aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu;

2.11.4. persona ilgāk par vienu mēnesi saņem sociālo vai ārstniecības pakalpojumu institūcijā, kura ietvaros tiek nodrošināta personas aprūpe.Grozīts ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

2.12. pakalpojums tiek apturēts no dienas, kad persona sāk saņemt sociālo vai ārstniecības pakalpojumu institūcijā, kura ietvaros tiek nodrošināta personas aprūpe, un atsākts, kad persona atgriežas dzīvesvietā. Pašvaldības aģentūra “Jūrmalas sociālās aprūpes centrs” informē Labklājības pārvaldi par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu. Papildināts ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

III nodaļa. Aprūpes mājās pakalpojumu finansēšanas kārtība.

3.1. Personas vai viņas apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem aprūpes mājās pakalpojumiem. Pašvaldības līdzfinansējuma nosaka Labklājības pārvalde, izvērtējot personas iztikas līdzekļu deklarāciju un 3.2., 3.3., 3.4.punktos noteiktiem nosacījumiem. Aprūpes mājās pakalpojumi var tik finansēti:

3.1.1. no pašvaldības budžeta līdzekļiem pilnā apmērā;

3.1.2. no personas vai tās likumīgo apgādnieku līdzekļiem ar noteiktu pašvaldības līdzfinansējumu;

3.1.3. no personas, tās ģimenes locekļu vai likumīgo apgādnieku finansu līdzekļiem.

3.2. Pēc aprūpes mājās pakalpojumu samaksas personu rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par summu, kas rēķināta, valstī noteikto minimālo darba algu reizinot ar koeficientu 1.5 uz pirmo ģimenes locekli (vai uz personu, kas dzīvo viena), un reizinot ar koeficientu 1.0 - uz katru nākamo ģimenes locekli.

3.3. Aprūpi mājās ar pakalpojuma finansējumu no pašvaldības budžeta līdzekļiem pilnā apmērā var piešķirt:

3.3.1. personām, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz summu, kas rēķināta valstī noteikto minimālo darba algu reizinot ar koeficientu 1.5, un personai nav LR Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku;

3.3.2. personām, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz summu, kas rēķināta, valstī noteikto minimālo darba algu reizinot ar koeficientu 1.5. un personai saskaņā ar LR Civillikumu ir likumīgie apgādnieki, kuru ienākumi mēnesī ir mazāki par summu, kas rēķināta, valstī noteikto minimālo darba algu reizinot ar koeficientu 1.5 uz pirmo ģimenes locekli (vai uz personu, kas dzīvo viena), un reizinot ar koeficientu 1.0 - uz katru nākamo ģimenes locekli.

3.3.3. ja persona ir politiski represēta. Grozīts ar domes 2013.gada 17.oktobra 62.saistošajiem noteikumiem

3.4. Aprūpi mājās ar noteiktu pašvaldības līdzfinansējumu piešķir, ja persona nevar segt pilnu aprūpes mājās pakalpojuma izmaksu, jo, sedzot izdevumus par aprūpes mājās pakalpojumiem, tās rīcībā esošie līdzekļi pēc pakalpojuma samaksas kļūst mazāki par 3.2.punktā minēto ienākumu summu.

3.4.1. Persona vai tās likumīgie apgādnieki par piešķirto aprūpes mājās pakalpojumu no saviem ienākumiem maksā tik lielā apmērā, lai personu ienākumi pēc veiktās samaksas nekļūtu mazāki kā 3.2.punktā minētā personu ienākumu summa; pašvaldības noteikto līdzfinansējumu veido starpība starp personas veikto maksājumu par aprūpes mājās pakalpojumu un pilno pakalpojuma izmaksu.

3.5. Ceļa izdevumus un citus papildus izdevumus par materiāliem, kas nepieciešami aprūpētājam 2.1. un 2.2.punktā minēto pakalpojumu sniegšanai, sedz  aprūpes mājās pakalpojuma sniedzējs.

3.6. Persona ir tiesīga pieprasīt papildus aprūpes mājās pakalpojumus, kuri nav ietverti 2.1. un 2.2.punktos minētajā pakalpojumu apjomā, izdevumus par sniegtajiem papildus pakalpojumiem sedzot no personīgajiem līdzekļiem.

IV nodaļa. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām .pakalpojumu saņemšanas kārtība.

4.1.Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk – pieaugušo aprūpe institūcijā) ir pakalpojums institūcijā pensijas vecuma personām un invalīdiem no 18.gadu vecuma (turpmāk – personām), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt un ja personai nepieciešamo pakalpojumu apjoms pārsniedz aprūpes mājās vai dienas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu.

4.2. Pieaugušo aprūpe institūcijā nodrošina personu ar mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju. 

4.3. Lai saņemtu pieaugušo aprūpi institūcijā, persona iesniedz Labklājības pārvaldē iesniegumu un:

4.3.1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu (pasi);

4.3.2. Svītrots ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

4.3.3. iesniedz iztikas līdzekļu deklarāciju – iesniegumu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;

4.3.4. iesniedz ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par LR normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

4.3.5. iesniedz psihiatra atzinumu par speciālo (psihiatrisko) kontrindikācijas neesamību LR normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

4.3.6. ja personai ir LR Civillikumā noteiktie likumīgie apgādnieki, Labklājības pārvalde normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izvērtē likumīgo apgādnieku ienākumus un materiālo stāvokli.

4.4. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu pieaugušo aprūpes institūcijā  personai pieņem Labklājības pārvalde, ja nav ievērotas šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības .

4.5. Lēmumu par pieaugušo aprūpes institūcijas pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu pieņem attiecīgās institūcijas vadītājs normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

V nodaļa. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām pakalpojuma finansēšanas kārtība.

5.1. Personas vai tās likumīgo apgādnieku pienākums ir samaksāt par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem, slēdzot vienošanos ar pakalpojumu sniedzēju. Labklājības pārvalde izvērtē personu iespējas samaksāt par pieaugušo aprūpes institūcijā saņemto pakalpojumu, pamatojoties uz iztikas līdzekļu deklarāciju, ievērojot nosacījumus, ka:

5.1.1. persona sedz izdevumus par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem no pensijas, piemaksas pie pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā”; Grozīts ar domes 2010.gada 17.jūnija 37. saistošajiem noteikumiem

5.1.2. Izslēgts ar domes 2010.gada 17.jūnija 37. saistošajiem noteikumiem

5.1.3. likumīgo apgādnieku rīcībā esošie līdzekļi pēc personai sniegtā pakalpojuma samaksas nedrīkst būt mazāki par summu, kas rēķināta, valstī noteikto minimālo darba algu reizinot ar koeficientu 1.5 uz pirmo ģimenes locekli (vai uz personu, kas dzīvo viena), un reizinot ar koeficientu 1.0 - uz katru nākamo ģimenes locekli.

5.2. Ja persona ar saviem ienākumiem, ņemot vērā 5.1.1. punkta nosacījumus, nevar segt pilnu pieaugušo aprūpes institūcijas pakalpojuma izmaksu, tad atlikušo maksu līdz pilnai pakalpojuma izmaksai sedz: Grozīts ar domes 2010.gada 17.jūnija 37. saistošajiem noteikumiem

5.2.1 LR Civillikumā noteiktie personas likumīgie apgādnieki, ievērojot 5.1.3.punktā minētos nosacījumus.

5.2.2. pašvaldība, ja personai saskaņā ar LR Civillikumu nav likumīgo apgādnieku vai personas likumīgo apgādnieku ienākumi nepārsniedz 5.1.3.apakšpunktā noteiktu apmēru; Grozīts ar domes 2015.gada 26.marta 18.saistošajiem noteikumiem

5.2.3 LR Civillikumā noteiktie personas likumīgie apgādnieki un pašvaldība sekojošā kārtībā: ja apgādnieki nevar segt atlikušo pakalpojuma maksu līdz pilnai pakalpojuma izmaksai, jo to ienākumi saskaņā ar 5.1.3.punktā minētajiem nosacījumiem pēc atlikušās pakalpojuma maksas segšanas kļūst mazāki par 5.1.3.punktā minēto ienākumu summu, tad apgādnieki maksā tā, lai to ienākumi pēc veiktās samaksas nekļūtu mazāki par 5.1.3.punktā minēto personu ienākumu summu, un pašvaldības noteikto līdzfinansējumu veido starpība starp personas un tās apgādnieku veikto maksājumu par pakalpojumu un pilno pakalpojuma izmaksu.

5.3. Ja persona nesaņem valsts pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un personai nav citu ienākumu, tad pakalpojumu finansē pašvaldība un/vai personas likumīgie apgādnieki, ievērojot 5.1.3. un 5.2.punkta nosacījumus.

V.1 nodaļa. Higiēnas centra pakalpojums.Papildināts ar domes 2015.gada 26.marta 18.saistošajiem noteikumiem

5.1 1. Higiēnas centra pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) ir pasākumu kopums personas higiēnas nodrošināšanai, lai uzlabotu tās sociālo funkcionēšanu.

5.1 2. Pakalpojums ietver:

5.1 2.1. dušas izmantošana ar funkcionālo pauzi (īslaicīgs, līdz vienai stundai, pasākums slodzes seku kompensēšanai, kuras laikā persona atrodas atpūtas telpā ar iespēju saņemt siltu dzērienu (tēju));

5.1 2.2. veļas mazgāšana un veļas žāvēšana pakalpojuma sniedzēja darbinieka vai sociālā aprūpētāja uzraudzībā;

5.1 2.3. matu griešana.

Grozīts ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

5.1 3. Pakalpojumu ir tiesīgas saņemt personas, kuras dzīvo nelabiekārtotā mājā (dzīvoklī) vai tām nav iespējas nodrošināt personīgo higiēnu dzīvesvietā un ir:

5.1 3.1. trūcīgas vai maznodrošinātās ģimenes (personas);

5.1 3.2. atsevišķi dzīvojošas nestrādājošās personas ar invaliditāti;

5.1 3.3. atsevišķi dzīvojošas nestrādājošās pensijas vecuma personas;

5.1 3.4. krīzes situācijā nonākušas personas;

5.1 3.5. šo saistošo noteikumu 1.2.2.apakšpunktā noteiktās personas.

5.1 4. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis Labklājības pārvaldei iesniedz iesniegumu par pakalpojuma piešķiršanu, iesniegumā norādot vēlamo 5.1 2.punktā noteikto pakalpojuma veidu, un uzrāda personu apliecinošo dokumentu. Ja dokumentus iesniedz personas likumiskais pārstāvis, tad uzrāda pārstāvības tiesības apliecinošu dokumentu (iesniedz kopiju). Grozīts ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

5.1 5. Labklājības pārvalde izskata personas iesniegumu, pārbauda sniegto informāciju pašvaldības un valsts datu reģistros, ja ir nepieciešams, apseko personu dzīvesvietā un nepieciešamības gadījumā, lai pieņemtu lēmumu pieprasa papildu informāciju no citām institūcijām.

5.1 6. Labklājības pārvalde pieņem lēmumu par:

5.1 6.1. pakalpojuma piešķiršanu, nosakot pakalpojuma veidu saskaņā ar 5.1 2.punktu un ilgumu; Grozīts ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

5.1 6.2. atteikumu piešķirt pakalpojumu.

5.1 7. Labklājības pārvalde pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt pakalpojumu vai tā pārtraukšanu, ja:

5.1 7.1. novērtējot personas individuālās vajadzības, tiek konstatēts, ka pakalpojums personai nav nepieciešams;

5.1 7.2. nepastāv vai ir zudis tiesisks pamats pakalpojuma saņemšanai;

5.1 7.3.persona ar savu uzvedību apdraud citu Higiēnas centra (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojuma sniedzējs) apmeklētāju vai darbinieku drošību un pakalpojuma sniedzējs par to sniedz atzinumu;

5.1 7.4. persona rakstveidā atsakās saņemt pakalpojumu.

5.1 8. Pakalpojuma saņemšanas apjoms nevar pārsniegt:

5.1 8.1. vienai personai divi veļas mazgāšanas un žāvēšanas cikli kalendārajā mēnesī. Viens cikls ietver veļas mazgāšanu un žāvēšanu līdz 5 kg, izmantojot pakalpojuma sniedzēja mazgāšanas līdzekli.

5.1 8.2. matu griešana vienu reizi mēnesī.

5.1 9. Pakalpojuma termiņu personām ar invaliditāti un pensijas vecuma personām var noteikt līdz 6 mēnešiem, pārējām personām termiņu nosaka laika periodam, kurā personai ir noteikts trūcīgas vai maznodrošinātās ģimenes (personas) statuss. Krīzes situācijā nonākušām personām, kā arī šo saistošo noteikumu 1.2.2.apakšpunktā noteiktām personām pakalpojuma ilgumu nosaka, pamatojoties uz personas individuālajām vajadzībām. Pakalpojumu piešķir līdz kalendāra gada beigām. Grozīts ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

5.1 10. Personīgās higiēnas pakalpojuma sniedzēju Labklājības pārvalde izvēlas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kuri nosaka iepirkumu procedūras organizēšanu un veikšanu.”

VI nodaļa. Dienas aprūpes centra personām ar garīgas veselības traucējumiem pakalpojumu saņemšanas kārtība.

6.1. Dienas aprūpes centrā (turpmāk – pakalpojums) personām ar garīgas veselības traucējumiem (turpmāk – personām) tiek nodrošināti sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi dienas laikā nestrādājošiem (nav uzskatāmi par darba ņēmējiem vai pašnodarbinātiem saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”) vai strādājošiem nepilnu darba laiku invalīdiem ar garīgās veselības traucējumiem, kuri neapmeklē speciālās izglītības iestādes, arodapmācības vai profesionālās rehabilitācijas centrus. Pakalpojums tiek sniegts personām no 15 gadu vecuma. Grozīts ar domes 2015.gada 26.marta 18.saistošajiem noteikumiem

6.2. Pakalpojums veicina personu ar garīgās veselības traucējumiem sociālo prasmju un iemaņu attīstību, un nodrošina brīvā laika pavadīšanas iespējas.

6.3. Lai saņemtu pakalpojumu, persona iesniedz Labklājības pārvaldē iesniegumu un:

6.3.1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu (pasi);

6.3.2. Svītrots ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

6.3.3. psihiatra atzinumu par speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību un piemērotāko pakalpojuma veidu;

6.3.4. iesniedz ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību.

6.4. Persona vai tās aizbildnis, vai aizgādnis, vai nepilngadīgas personas vecāki slēdz līgumu ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojuma saņemšanu.

6.5. Pakalpojuma izmaksas tiek segtas no Jūrmalas pašvaldības budžeta līdzekļiem.

6.6. Lēmumu atteikt piešķirt pakalpojumu pieņem Labklājības pārvalde, ja nav ievērotas šajos noteikumos minētās prasības un personas vajadzības pēc sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem pārsniedz dienas aprūpes centra sniegto pakalpojumu apjomu.

6.7. Lēmumu par pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu personai pieņem pakalpojumu sniedzējs, par to ziņojot Labklājības pārvaldei, ja persona pārkāpj 6.4.punktā minētā līguma nosacījumus, vai ja persona ar savu uzvedību apdraud citu klientu vai personāla drošību.

VI.1 nodaļa. Specializētās darbnīcas pakalpojums. Papildināts ar domes 2015.gada 26.marta 18.saistošajiem noteikumiem

6.1 1. Specializētās darbnīcas pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) ir darbnīca ar speciāli pielāgotām darba vietām un nodrošinātu speciālistu atbalstu personām ar invaliditāti darbspējīgajā vecumā (turpmāk – persona), ar mērķi attīstīt to sociālās un funkcionālās prasmes, veicināt un motivēt šo personu iesaisti nodarbinātības pasākumos un integrāciju sabiedrībā.

6.1 2. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis Labklājības pārvaldē iesniedz rakstisku iesniegumu par pakalpojuma piešķiršanu, ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un medicīnisko kontrindikāciju neesamību, uzrāda personu apliecinošo dokumentu, kā arī Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumu. Ja dokumentus iesniedz personas likumiskais pārstāvis, tad uzrāda pārstāvības tiesības apliecinošu dokumentu (iesniedz kopiju).

6.1 3. Labklājības pārvalde izskata personas iesniegumu, pārbauda sniegto informāciju pašvaldības un valsts datu reģistros, un, ja ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai, pieprasa papildu informāciju no citām institūcijām un apseko personu dzīvesvietā.

6.1 4. Labklājības pārvalde pieņem lēmumu par:

6.1 4.1. pakalpojuma piešķiršanu;

6.1 4.2. atteikumu piešķirt pakalpojumu.

6.1 5. Pakalpojumu piešķir uz 12 mēnešiem bez personas ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtējuma.

6.1 6. Labklājības pārvalde pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt pakalpojumu vai tā pārtraukšanu, ja:

6.1 6.1. novērtējot personas individuālās vajadzības, tiek konstatēts, ka pakalpojums personai nav nepieciešams;

6.1 6.2. nepastāv vai ir zudis tiesisks pamats pakalpojuma saņemšanai

6.1 6.3. persona sistemātiski pārkāpj 6.1 7.punktā minētā līguma nosacījumus vai persona ar savu uzvedību pakalpojuma sniegšanas vietā apdraud citu personu drošību un Pašvaldības aģentūra „Jūrmalas sociālās aprūpes centrs” sniedz par to atzinumu;

6.1 6.4. personai ir noteiktas medicīniskās kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai;

6.1 6.5. persona rakstveidā atsakās saņemt pakalpojumu.

6.1 7. Pakalpojumu sniedz Pašvaldības aģentūra „Jūrmalas sociālās aprūpes centrs”, noslēdzot ar personu vai tās likumisko pārstāvi līgumu par pakalpojuma sniegšanu, kurā tiek noteikta pakalpojuma sniegšanas kārtība.

6.1 8. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

VII. nodaļa. Naktspatversmes pakalpojumu saņemšanas kārtība.

7.1. Naktspatversmes pakalpojumi ir pakalpojums ar naktsmītnes, vakariņu, brokastu un personiskās higiēnas iespēju nodrošināšanu personām bez reģistrētas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām.

7.2. Lai personu uzņemtu naktspatversmē, personai ierodoties, jāiesniedz pakalpojumu sniedzējam iesniegums un jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Atsevišķos gadījumos personas var uzņemt naktspatversmē bez personu apliecinošu dokumentu uzrādīšanas, ja persona objektīvu apstākļu dēļ tos nevar uzrādīt.

7.3. Trīs darba dienu laikā pēc uzņemšanas nakts patversmē personas pienākums ir konsultēties ar Labklājības pārvaldes sociālo darbinieku, veikt profilaktisko pārbaudi saslimšanai ar tuberkulozi, iesniedzot par to nakts patversmē ārsta izziņu. Labklājības pārvalde pieņem lēmumu par pakalpojuma sniegšanu klientam nakts patversmē. Pamatojoties uz Labklājības pārvaldes lēmumu, nakts patversme slēdz līgumu ar personu par pakalpojuma sniegšanu. Grozīts ar domes 2010.gada 17.jūnija 37. saistošajiem noteikumiem

7.31 Krīzes situācijā nonākušām personām lēmumu par nakts patversmes pakalpojuma piešķiršanu līdz 7 naktīm pieņem pakalpojumu sniedzējs, par to informējot Labklājības pārvaldi.Papildināts ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

7.4. Personai, uzturoties naktspatversmē, ir pienākums ievērot naktspatversmes iekšējās kārtības noteikumus un veikt līdzdalības maksājumu 0,21 euro apmērā par katru naktspatversmē pavadīto nakti. Grozīts ar domes 2013.gada 17.oktobra 62.saistošajiem noteikumiem

7.4.1. Ja personai nav līdzekļu līdzdalības maksājumu veikšanai, tā vienojas ar pakalpojumu sniedzēju par līdzdarbības pienākumu veikšanu, kurus paredz savstarpējā līgumā.

7.4.2. Personas ir atbrīvotas no līdzdalības maksājuma veikšanas par laika periodu no uzņemšanas dienas naktspatversmē līdz Labklājības pārvaldes norīkojuma izsniegšanas dienai.

7.4.1 Ja persona naktspatversmē uzturas ilgāk par 7 naktīm, pakalpojuma sniedzējs organizē personas sociālo un funkcionālo spēju novērtējumu un izstrādā līdzdarbības pienākumu plānu. Papildināts ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

7.5. Personas var uzturēties naktspatversmē 90 naktis kalendārajā gadā. Ja persona pilda klientu līdzdarbības pienākumus, Labklājības pārvalde, pamatojoties uz personas sociālo un funkcionālo spēju novērtējumu, var pagarināt klienta uzturēšanās laiku naktspatversmē. Grozīts ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

7.6. Personas, kuras reģistrētas rindā pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļu jautājumā un ir bez noteiktas dzīvesvietas, var uzturēties naktspatversmē līdz dzīvojamās telpas piešķiršanai.

7.7. Lēmumu par personai sniegtā naktspatversmes pakalpojuma pārtraukšanu pieņem naktspatversmes pakalpojumu sniedzējs, ja persona neievēro ar pakalpojumu sniedzēju noslēgtā līguma nosacījumus. Pakalpojumu sniedzējs par to rakstiski informē Labklājības pārvaldi.

VIII nodaļa. Speciālā transporta pakalpojumu saņemšanas kārtība.

8.1.Speciālā transporta pakalpojums ir pakalpojums personām ar funkcionāliem traucējumiem, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu. Pakalpojuma mērķis ir uzlabot šo personu dzīves kvalitāti. Speciālā transporta pakalpojums netiek piešķirts personām, kuras atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.

8.2. Speciālā transporta pakalpojums ietver:

8.2.1. ar pavadoņa palīdzību personai iekļūt un izkļūt no dzīvesvietas un ārstniecības vai citas iestādes; palīdzību personai iekļūt un izkļūt no speciālā autotransporta līdzekļa;

V.1 nodaļa.Grozīts ar domes 2015.gada 26.marta 18.saistošajiem noteikumiem

8.2.2. personas un, ja nepieciešams, tās pavadoņa transportēšanu ar speciālo autotransporta līdzekli, izņemot personas, kuras ir transportējamas guļus stāvoklī;

8.2.3. personas gaidīšanu pie ārstniecības vai citas iestādes.

8.3. Izslēgts ar Domes 2009.gada 26. februāra 6.saistošajiem noteikumiem

8.4. Speciālā transporta pakalpojumu var saņemt:

8.4.1. personas, kurām ir veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu Valsts komisijas vai tās struktūrvienības izdota izziņa par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un valsts sociālā pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās;

8.4.2. pensijas vecuma personas un invalīdi, kuriem nav LR Civillikumā noteiktie likumīgie apgādnieki un ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu, un kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu, lai saņemtu valsts un pašvaldības piešķirtos veselības un sociālos pakalpojumus;

8.4.3. personas, kurām noteikta atbilstība maznodrošinātas personas statusam un ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu, lai saņemtu valsts un pašvaldības piešķirtos veselības un sociālos pakalpojumus;

8.4.4. personas, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu un ir nepieciešama dialīze un ar to saistīto izmeklējumu nodrošināšana.

8.4.5. bērniem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuriem ir ģimenes ārsta vai ārsta speciālista izraksts „Izraksts no stacionārā pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes” (veidlapa Nr. 027/u) ar atzīmi par nespēju pārvietoties ar sabiedrisko transportu, lai nodrošinātu bērnu nokļūšanu no dzīvesvietas līdz Jūrmalas pilsētas vispārējās izglītības iestādei un atpakaļ. Papildināts ar domes 2010.gada 17.jūnija 37. saistošajiem noteikumiem

8.4.6. personas bez noteiktas dzīvesvietas, kuru pēdējā reģistrētā dzīvesvieta bija Jūrmalas pilsētā, un tās ir sasniedzamas Jūrmalas administratīvajā teritorijā un kuras saskaņā ar ārsta vai ārsta speciālista izsniegtu izziņu nespēj pārvietoties ar sabiedrisko transportu, lai saņemtu valsts un pašvaldības piešķirtos veselības un sociālos pakalpojumus Papildināts ar domes 2013.gada 17.oktobra 62.saistošajiem noteikumiem

8.5. Lai 8.4.1.punktā minētās persona saņemtu speciālā transporta pakalpojumu, persona Labklājības pārvaldē iesniedz iesniegumu un:

8.5.1.uzrāda personu apliecinošu dokumentu (pasi);

8.5.2. Svītrots ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

8.5.3. iesniedz Izziņu no Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu Valsts komisijas vai tās struktūrvienības par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un valsts sociālā pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, saņemšanai.

8.6. Labklājības pārvalde pieprasa informāciju valsts nozīmes informācijas sistēmās un apliecina personas deklarēto dzīvesvietu un valsts piešķirtās pensijas (tai skaitā piemaksas pie pensijas) vai pabalsta apmēru;

8.7. Lai 8.4.2. un 8.4.3.punktā minētās personas saņemtu speciālā transporta pakalpojumu, persona Labklājības pārvaldē iesniedz iesniegumu un:

8.7.1.uzrāda personu apliecinošu dokumentu (pasi);

8.7.2. Svītrots ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

8.7.3. Labklājības pārvalde pieprasa informāciju valsts nozīmes informācijas sistēmās un apliecina personas deklarēto dzīvesvietu un valsts piešķirtās pensijas (tai skaitā piemaksas pie pensijas) vai pabalsta apmēru;

8.7.4. izziņu par ģimenes (personas) atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam; pēc nepieciešamības iesniedz normatīvajos aktos noteiktā kārtībā aizpildītu iztikas līdzekļu deklarāciju;

8.7.5. iesniedz primārās veselības aprūpes ārsta vai ārsta speciālista izsniegtu izrakstu no ambulatorās, stacionārās slimnieka medicīnas kartes (veidlapa 027/u), kurā norādīta personas nespēja pārvietoties ar sabiedrisko transportu, veselības aprūpes pakalpojuma nepieciešamība, veselības aprūpes iestāde, kas jāapmeklē un apmeklējumu laiks;

8.8. Lai 8.4.4.punktā minētās personas saņemtu speciālā transporta pakalpojumu, persona Labklājības pārvaldē iesniedz iesniegumu un: Grozīts ar domes 2010.gada 17.jūnija 37. saistošajiem noteikumiem

8.8.1.uzrāda personu apliecinošu dokumentu (pasi);

8.8.2. Labklājības pārvalde pieprasa informāciju valsts nozīmes informācijas sistēmā un apliecina personas deklarēto dzīvesvietu;

8.8.3. iesniedz primārās veselības aprūpes ārsta vai ārsta speciālista izsniegtu izrakstu no ambulatorās, stacionārās slimnieka medicīnas kartes (veidlapa 027/u), kurā norādīta personas nespēja pārvietoties ar sabiedrisko transportu, dialīzes nepieciešamība, veselības aprūpes iestāde, kas jāapmeklē un apmeklējumu laiks.

8.9. Izslēgts ar Domes 2009.gada 26. februāra 6.saistošajiem noteikumiem

8.10. Lai 8.4.5.punktā minētās personas saņemtu speciālā transporta pakalpojumus, bērna vecāki vai likumīgie aizbildņi Labklājības pārvaldē iesniedz iesniegumu un:

8.10.1. Svītrots ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

8.10.2. iesniedz ģimenes ārsta izsniegtu izrakstu no ambulatorā, stacionārā slimnieka medicīniskās kartes (veidlapa 027/u), kurā norādīta bērna nespēja pārvietoties ar sabiedrisko transportu;

8.10.3. iesniedz izziņu no vispārējās izglītības iestādes, kurā bērns iegūst izglītību. Papildināts ar domes 2010.gada 17.jūnija 37. saistošajiem noteikumiem

8.11. Speciālā transporta pakalpojums 8.4.5.punktā minētiem bērniem tiek piešķirts uz visu mācību gadu. Papildināts ar domes 2010.gada 17.jūnija 37. saistošajiem noteikumiem

8.12. Labklājības pārvalde krīzes situācijā personai var piešķirt vienreizēju pakalpojumu, pamatojoties uz personas individuālo vajadzību novērtējumu. Papildināts ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

IX. nodaļa. Speciālā transporta pakalpojumu finansēšanas kārtība.

9.1. Speciālā transporta pakalpojumi tiek finansēti no pašvaldības budžeta.Izmaiņa ar Domes 2009.gada 26. februāra 6.saistošajiem noteikumiem

9.2. šo saistošo noteikumu 8.4.1.punktā minētajām personām speciālā transporta pakalpojumu piešķir bez personu ienākumu izvērtēšanas un pakalpojuma apmērs ir ne vairāk kā 600 kilometri kalendāra gadā. Pakalpojuma apmēru no iesnieguma saņemšanas brīža līdz kalendārā gada beigām nosaka, maksimālo pakalpojuma apmēru kalendāra gada ietvaros dalot ar divpadsmit un reizinot ar līdz gada beigām atlikušo mēnešu skaitu; pakalpojuma apmēru piešķir par pilnu mēnesi, kurā saņemts iesniegums; Grozīts ar domes 2013.gada 17.oktobra 62.saistošajiem noteikumiem

9.3. 8.4.2. un 8.4.3.punktā minētajām personām speciālā transporta pakalpojumu piešķir, apstiprinot ikreizēju pakalpojuma sniegšanas nepieciešamību;

9.4. 8.4.4.punktā minētajām personām speciālā transporta pakalpojumu dialīzes un ar to saistīto izmeklējumu nodrošināšanai piešķir bez personu ienākumu izvērtēšanas un pēc personu individuālas nepieciešamības.

9.5. Izslēgts ar Domes 2009.gada 26. februāra 6.saistošajiem noteikumiem

9.6. Personas, kas saņem speciālā autotransporta pakalpojumus saskaņā ar 8.2.punkta nosacījumiem, kalendāra gada ietvaros nevar vienlaicīgi saņemt Jūrmalas pašvaldības pabalstu degvielas iegādei speciāli pielāgotam vieglajam automobilim.Izmaiņa ar Domes 2009.gada 26. februāra 6.saistošajiem noteikumiem

IX.1 nodaļa. Pavadoņa pakalpojums.Papildināts ar domes 2015.gada 26.marta 18.saistošajiem noteikumiem

9.11. Pavadoņa pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) tiek nodrošināts personām, kuras funkcionēšanas ierobežojumu dēļ nevar patstāvīgi pārvietoties ārpus mājokļa (turpmāk – persona). Pakalpojuma mērķis ir nodrošināt personas pamatvajadzības un uzlabot tās dzīves kvalitāti.

9.12. Pakalpojumu ir tiesīgas saņemt personas, ja tās ir:

9.12.1. trūcīgas vai maznodrošinātās personas;

9.12.2. atsevišķi dzīvojošas nestrādājošās personas ar invaliditāti;

9.12.3. atsevišķi dzīvojošas nestrādājošās pensijas vecuma personas.

9.13. Pakalpojums ietver personas pavadīšanu no mājām un atpakaļ uz valsts vai pašvaldības iestādēm, veselības aprūpes un rehabilitācijas iestādēm un citām organizācijām.

9.14. Pakalpojumu piešķir pēc personas individuālās nepieciešamības uz 12 mēnešiem, pakalpojuma apjomu nepārsniedzot 20 stundas kalendārajā mēnesī.

9.15. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis Labklājības pārvaldē iesniedz rakstisku iesniegumu par pakalpojuma piešķiršanu, uzrāda personu apliecinošo dokumentu, kā arī iesniedz ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, par medicīnisko kontrindikāciju neesamību, kā arī indikācijām pakalpojuma piešķiršanai. Ja dokumentus iesniedz personas likumiskais pārstāvis, tad uzrāda pārstāvības tiesības apliecinošu dokumentu (iesniedz kopiju).

9.16. Labklājības pārvalde izskata personas iesniegumu, pārbauda sniegto informāciju pašvaldības un valsts datu reģistros, ja ir nepieciešams, apseko personu dzīvesvietā un pieprasa papildu informāciju no citām institūcijām.

9.17. Labklājības pārvalde pieņem lēmumu par:

9.17.1. pakalpojuma piešķiršanu;

9.17.2. atteikumu piešķirt pakalpojumu.

9.18. Labklājības pārvalde pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt pakalpojumu, ja:

9.18.1. novērtējot personas individuālās vajadzības, tiek konstatēts, ka pakalpojums personai nav nepieciešams;

9.18.2. persona saņem vai tai ir tiesības saņemt citu līdzvērtīgu pakalpojumu, t.sk. asistenta pakalpojumu, kas tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem;

9.18.3. personu var pavadīt tās ģimenes locekļi vai citas personas, ar kurām tai ir kopējie izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī;

9.18.4. persona atbilstoši noslēgtajam uztura līgumam saņem pakalpojumam līdzvērtīgu atbalstu no uztura devēja;

9.18.5. personai ir noteiktas medicīniskās kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai;

9.18.6. nepastāv tiesisks pamats pakalpojuma saņemšanai;

9.19. Labklājības pārvalde pieņem lēmumu par pakalpojuma pārtraukšanu, ja:

9.19.1. personu var pavadīt tās ģimenes locekļi vai citas personas, ar kurām tai ir kopējie izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī;

9.19.2. personai uzlabojas funkcionēšanas spējas;

9.19.3. persona sistemātiski pārkāpj 9.1 10.punktā minētā līguma nosacījumus vai persona ar savu uzvedību apdraud citu personu drošību un Pašvaldības aģentūra „Jūrmalas sociālās aprūpes centrs” sniedz par to atzinumu;

9.19.4. ir zudis tiesisks pamats pakalpojuma saņemšanai;

9.19.5. personai ir noteiktas medicīniskās kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai;

9.19.6. persona atbilstoši noslēgtajam uztura līgumam saņem pakalpojumam līdzvērtīgu atbalstu no uztura devēja;

9.19.7. persona rakstveidā atsakās saņemt pakalpojumu.

9.110. Labklājības pārvalde krīzes situācijā var piešķirt vienreizēju pakalpojumu, nepieprasot ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli.

9.111. Pakalpojumu sniedz Pašvaldības aģentūra „Jūrmalas sociālās aprūpes centrs”, noslēdzot ar personu vai tās likumisko pārstāvi līgumu par pakalpojuma sniegšanu, kurā tiek noteikta pakalpojuma sniegšanas kārtība.

9.112. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

X. nodaļa. Dienas centra bērniem pakalpojumu saņemšanas kārtība. Grozīts ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

Dienas centrs bērniem (turpmāk – pakalpojums) sniedz pakalpojumus bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi.

10.1. Pakalpojums tiek sniegts no 3 līdz 18 gadus veciem bērniem un:

10.1.1. nodrošina bērniem sociālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, bērnu sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas;

10.1.2. sniedz informāciju ģimenei par pašvaldības piedāvātajiem sociālajiem pakalpojumiem, sadarbojas ar citām pilsētas iestādēm un organizācijām bērna un viņa ģimenes interesēs;

10.1.3. nodrošina informācijas konfidencialitāti, izņemot gadījumus, kad bērna vai citas personas rīcība apdraud bērna veselību, dzīvību, ir krimināli sodāma, vai citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

10.2. Lai saņemtu pakalpojumu, bērna vecākiem vai pilnvarotai personai dienas centrā ir jāiesniedz iesniegums, un pēc centra pieprasījuma jāuzrāda ģimenes dati un tos apliecinoši dokumenti. Pirms pakalpojuma uzsākšanas, uzsākot pakalpojuma saņemšanu – ne retāk kā vienu reizi 12 mēnešos vai pēc Dienas centra vadītāja pieprasījuma bērna vecāki vai pilnvarotā persona iesniedz ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par medicīnisko kontrindikāciju neesamību. Grozīts ar domes 2015.gada 26.marta 18.saistošajiem noteikumiem

10.3. Viens no bērna vecākiem vai audžuvecākiem, vai bērna aizbildnis vai aizgādnis slēdz līgumu ar dienas centru par pakalpojuma saņemšanu.

10.4. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

10.5. Pakalpojuma sniegšanu pārtrauc dienas centrs, ja netiek ievēroti 10.3.punktā minētā līguma nosacījumi.

X.1 nodaļa. Dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem Papildināts ar domes 2015.gada 26.marta 18.saistošajiem noteikumiem

10.1 1. Dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pasākumu kompleksu, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām no 2 līdz 18 gadu vecumam, kurām ir ierobežotas funkcionēšanas spējas (turpmāk – bērns). Pakalpojuma mērķis ir sniegt atbalstu bērna likumiskajiem pārstāvjiem, mazināt bērna funkcionāla traucējuma sekas un sekmēt bērna sociālo prasmju attīstību.

10.1 2. Pakalpojums ietver:

10.1 2.1. sociālā atbalsta sniegšanu;

10.1 2.2. logopēda un audiologopēda nodarbības;

10.1 2.3. fizioterapeita nodarbības.

Grozīts ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

10.1 3. Lai saņemtu pakalpojumu, bērna likumiskajam pārstāvim ir jāvēršas Labklājības pārvaldē un jāiesniedz iesniegums par pakalpojuma piešķiršanu bērnam, iesniegumā norādot vēlamo pakalpojuma veidu saskaņā ar 10.1 2.punktu, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, kā arī jāiesniedz ģimenes ārsta izziņa par bērna veselības stāvokli un medicīnisko kontrindikāciju neesamību. Grozīts ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

10.1 4. Labklājības pārvalde pieņem lēmumu par:

10.1 4.1. pakalpojuma piešķiršanu, nosakot pakalpojuma saturu saskaņā ar 10.1 2.punktu un pakalpojuma ilgumu; Grozīts ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

10.1 4.2. atteikumu piešķirt pakalpojumu.

10.1 5. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 12 mēnešiem. Grozīts ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

10.1 6. Viens no bērna likumiskajiem pārstāvjiem slēdz līgumu ar Labklājības pārvaldes Dienas centru bērniem (turpmāk – Dienas centrs) par pakalpojuma saņemšanu.

10.1 7. Lēmumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu pieņem Labklājības pārvaldes sociālo pakalpojumu piešķiršanas komisija, ja:

10.1 7.1. netiek ievēroti 10.1 6.punktā minētā līguma nosacījumi;

10.1 7.2. bērns ar savu uzvedību apdraud citu Dienas centra apmeklētāju vai Dienas centra darbinieku drošību;

10.1 7.3. bērnam ir ģimenes ārsta vai ārsta speciālista noteiktas medicīniskās kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai;

10.1 7.4. bērnam vairs nav nepieciešams pakalpojums un par to ir saņemts Dienas centra speciālistu atzinums.

Grozīts ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

10.1 8. Pakalpojumu sniedz Dienas centrs bērniem.

10.1 9. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XI nodaļa. Īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām saņemšanas un finansēšanas kārtība.

11.1. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk –pakalpojums) ir terminēts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām, kurām vecuma, funkcionālu traucējumu vai veselības stāvokļa dēļ ir objektīvas grūtības nodrošināt savas pamatvajadzības un uzlabot vai atjaunot sociālo funkcionēšanu.

11.2. Pakalpojums ietver:

11.2.1. personas izmitināšanu 24 stundas diennaktī;

11.2.2. sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu personai pēc individuāla sociālā rehabilitācijas vai sociālās aprūpes plāna; Grozīts ar domes 2010.gada 17.jūnija 37. saistošajiem noteikumiem

11.2.3. ģimenes ārsta un citu speciālistu nozīmētā ārstēšanas plāna izpilde; Grozīts ar domes 2010.gada 17.jūnija 37. saistošajiem noteikumiem

11.3. Lai izvērtētu personas tiesības saņemt pakalpojumu, persona Labklājības pārvaldē iesniedz iesniegumu un:

11.3.1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu (pasi);

11.3.2. Svītrots ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

11.3.4. iesniedz ģimenes ārsta vai ārsta speciālista izziņu par personas veselības stāvokli un rekomendācijām aprūpei un rehabilitācijai;

11.3.5. iesniedz psihiatra atzinumu par speciālo (psihiatrisko) kontrindikācijas neesamību LR normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

11.3.6. citus dokumentus pēc Labklājības pārvaldes pieprasījuma.

11.4. Pakalpojums personai tiek piešķirts uz noteiktu termiņu ar Labklājības pārvaldes lēmumu, pamatojoties uz sociālās situācijas analīzi. Persona ar pakalpojumu sniedzēju slēdz līgumu par pakalpojuma saņemšanas kārtību. Grozīts ar domes 2010.gada 17.jūnija 37. saistošajiem noteikumiem

11.5. Pakalpojuma sniegšanas termiņu nosaka Labklājības pārvalde, pamatojoties uz personas individuālo sociālās rehabilitācijas plānu vai individuālu sociālās aprūpes plānu. Pakalpojums personai tiek piešķirts uz noteiktu termiņu ar Labklājības pārvaldes lēmumu, pamatojoties uz sociālās situācijas analīzi. Persona ar pakalpojumu sniedzēju slēdz līgumu par pakalpojuma saņemšanas kārtību. Grozīts ar domes 2010.gada 17.jūnija 37. saistošajiem noteikumiem

11.6. Pakalpojumu finansē no pašvaldības budžeta līdzekļiem saskaņā ar domes apstiprinātu vienas dienas izmaksas tāmi un personas līdzmaksājuma 4,13 euro dienā par katru pakalpojuma sniedzēja institūcijā pavadīto dienu. Pakalpojums personai tiek sniegts ne vairāk kā 90 dienas kalendārā gadā. Gadījumos, kad personai ir piešķirts valsts pabalsts invalīdam, kuram nepieciešama īpaša kopšana, personas pienākums ir pārskaitīt pabalstu pakalpojuma sniedzējam par periodu, kad tas atrodas institūcijā, kura nodrošina personai kopšanu. Grozīts ar domes 2015.gada 26.marta 18.saistošajiem noteikumiem

11.7. Personas, kuras Ministru kabineta noteikumu noteiktā kārtībā atbilst trūcīgas personas (ģimenes) statusam, kā arī personas bez noteiktas dzīves vietas, kuru pēdējā reģistrētā dzīvesvieta bija Jūrmalas pilsētā, un tās ir sasniedzamas Jūrmalas administratīvajā teritorijā, un kurām saskaņā ar Labklājības pārvaldes veiktu personas ienākumu izvērtējumu, pamatojoties uz iesniegto iztikas līdzekļu deklarāciju, nav ienākumu (neskaitot pašvaldības pabalstus), ir atbrīvojamas no līdzmaksājuma. Šajā punktā minēto personu līdzmaksājumu 4,13 euro dienā sedz no Labklājības pārvaldei apstiprinātā budžeta finansu iespēju robežās. Grozīts ar domes 2015.gada 26.marta 18.saistošajiem noteikumiem

11.8. Lēmumu par aprūpes pakalpojuma sniegšanu pārtrauc Labklājības pārvalde, ja:

11.8.1. pakalpojuma sniegšanas rezultātā ir sasniegti personai noteiktie individuālās sociālās rehabilitācijas mērķi;Izmaiņa ar Domes 2009.gada 26. februāra 6.saistošajiem noteikumiem

11.8.2. persona lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu;

11.8.3. persona neievēro 11.4.punktā minētā līguma nosacījumus;

11.8.4.personas vainas dēļ rodas vai netiek novērsti apstākļi, kas ir bīstami citu klientu vai personāla veselībai un/vai drošībai;

11.8.5. personas vajadzības pārsniedz piedāvātā pakalpojuma apjomu.Izmaiņa ar Domes 2009.gada 26. februāra 6.saistošajiem noteikumiem

11.8.6. personai tiek piešķirts cits sociālais pakalpojums. Papildināts ar domes 2015.gada 26.marta 18.saistošajiem noteikumiem

11.9. Ja pēc pakalpojuma sniegšanas termiņa beigām pašvaldības pienākums ir nodrošināt personas pašaprūpes spējām atbilstošu sociālo pakalpojumu, tad Labklājības pārvalde var pagarināt personas uzturēšanās laiku pakalpojuma sniedzēja institūcijā līdz tai tiek nodrošināts viņas pašaprūpes spējām atbilstošs pakalpojums. Papildināts ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

 

XII nodaļa. Īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā bērniem saņemšanas kārtība.

12.1. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem (turpmāk – pakalpojums) ir pakalpojums, kas nodrošina terminētu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju bērniem no 2 līdz 18 gadu vecumam, kuru ģimenēs krīzes situācijas rezultātā ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi. Pakalpojumu sniedz bērnu nama „Sprīdītis” struktūrvienība „Atbalsta centrs bērniem „Paspārne”.

12.2. Pakalpojums ietver:

12.2.1. bērnu izmitināšanu 24 stundas diennaktī;

12.2.2. sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, psiholoģisko palīdzību;

12.2.3. palīdzību izglītības apguvē un sociālo iemaņu attīstībā;

12.2.4. sadarbību ar citām institūcijām bērna un viņas ģimenes interesēs, bērna tiesību aizsardzībā.

12.3. Lai saņemtu pakalpojumu, bērns personīgi, vecāku pavadībā, vai citu fizisku vai juridisku personu pavadībā jebkurā diennakts laikā ierodas „Paspārnē” un iesniedz iesniegumu ar lūgumu piešķirt pakalpojumu. Noskaidrojot bērna vajadzības, „Paspārne” lemj par pakalpojuma sniegšanas uzsākšanu un trīs darba dienu laikā pēc bērna uzņemšanas „Paspārnē” paziņo Labklājības pārvaldei un Bāriņtiesai par bērna uzņemšanas faktu.

12.4. „Paspārne” normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iekārto bērna personīgo lietu un pēc nepieciešamības sastāda individuālo sociālās rehabilitācijas plānu.

12.5. Svītrots ar domes 2013.gada 17.oktobra 62.saistošajiem noteikumiem

12.6. „Paspārnes” sniegtais pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XIII nodaļa. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā bērniem saņemšanas kārtība.

13.1. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem (turpmāk – bērnu aprūpes institūcija) ir pakalpojums, kas nodrošina bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem no 2 līdz 18 gadu vecumam mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju, ja nav iespējama bērna aprūpe un audzināšana audžu ģimenē vai pie aizbildņa.

13.2. Bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pakalpojumu bērnu aprūpes institūcijā nodrošina, pamatojoties uz Bāriņtiesas lēmumu.

13.3. Lēmumu par bērnu aprūpes institūcijas pakalpojuma piešķiršanu bērnam pēc vecāku lūguma pieņem Labklājības pārvalde, pamatojoties uz:

13.3.1. vecāku iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

13.3.2. normatīvos aktos noteiktā kārtībā iesniegtu iztikas līdzekļu deklarāciju-iesniegumu;

13.3.3. ģimenes ārsta izziņu par bērna veselības stāvokli;

13.3.4. ģimenes ārsta izziņu par bērna vecāku veselības stāvokli, ja pakalpojums nepieciešams bērnam bērna vecāku ārstēšanās dēļ;

13.3.5. citu institūciju sniegtu informāciju pēc nepieciešamības.

13.4. Pakalpojums bērnu aprūpes institūcijā tiek sniegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Pakalpojuma sniegšanu bērnu aprūpes institūcijā pārtrauc, kad bērna vecāku ģimenē tiek nodrošināti labvēlīgi apstākļi bērna attīstībai vai arī bērns ir sasniedzis 18 gadu vecumu.

13.5. Ja bērns, sasniedzot 18 gadu vecumu, turpina mācības, pakalpojuma sniegšana bērnu aprūpes institūcijā bērnam pēc 18 gadu vecuma pieļaujama līdz tekošā mācību gada beigām.

13.6. Normatīvajos aktos noteiktā kārtībā Labklājības pārvalde pieprasa samaksu par bērnam sniegto ārpus ģimenes aprūpi no abiem vecākiem, kuriem ar bāriņtiesas lēmumu atņemtas bērna aprūpes tiesības. Grozīts ar domes 2010.gada 17.jūnija 37. saistošajiem noteikumiem

13.7. Izslēgts ar domes 2010.gada 17.jūnija 37. saistošajiem noteikumiem

13.8. Izslēgts ar domes 2010.gada 17.jūnija 37. saistošajiem noteikumiem

XIV nodaļa. Jauniešu pārejas mājas pakalpojuma saņemšanas kārtība.

14.1. Jauniešu pārejas māja (turpmāk – jauniešu māja) ir alternatīvs sociālas aprūpes un sociālas rehabilitācijas pakalpojums ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kuru sniedz bērnam no 16 līdz 18 gadu vecumam (turpmāk – jaunietim).

14.2. Jauniešu mājas pakalpojums ietver:

14.2.1. jaunieša diennakts aprūpi un nodrošinājumu ar mājokli,

14.2.2. jaunieša sociālās un praktiskās dzīves prasmju attīstību,

14.2.3. profesijas izvēles un apgūšanas veicināšanu,

14.2.4. jaunieša sociāli psiholoģisko atbalstu,

14.2.5. jaunieša integrāciju sabiedrībā.

14.3. Jauniešu mājas pakalpojumu sniedz pašvaldības iestādes bērnu nams „Sprīdītis” struktūrvienība normatīvajos aktos noteiktā kārtībā

14.4. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu jaunietim pieņem pašvaldības iestāde bērnu nams „Sprīdītis”.

14.5. Pakalpojuma sniegšanu jauniešu mājā pārtrauc, kad jaunieša vecāku ģimenē tiek nodrošināti labvēlīgi apstākļi jaunieša attīstībai vai arī jaunietis ir sasniedzis 18 gadu vecumu. Pakalpojuma sniegšanu jaunietim pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas var turpināt ne ilgāk, kā līdz 24 gadu vecumam, ja jaunietis turpina sekmīgi mācīties vai tam ir jāpabeidz izglītības iestāde vai ārstēšanas kurss.

14.6. Samaksu par ārpus ģimenes aprūpes pakalpojumu labklājības pārvalde pieprasa saskaņā ar 13.6.punktu. Grozīts ar domes 2010.gada 17.jūnija 37. saistošajiem noteikumiem

XIV1 nodaļa. Dienas centrs pensijas vecuma personām un invalīdiemPapildināts ar Domes 2009.gada 26. februāra 6.saistošajiem noteikumiem Grozīts ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

141.1. Dienas centrs pensijas vecuma personām un invalīdiem (turpmāk – Dienas centrs) sniedz pakalpojumu personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju un personām ar invaliditāti (turpmāk - personām).

141.2. Dienas centrs nodrošina personām dienas laikā sociālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, atbalsta un pašpalīdzības grupu darbību, sociālo prasmju attīstību un brīvā laika pavadīšanas iespējas.

14.13. Lai saņemtu pakalpojumu, personām jāvēršas Dienas centrā, jāiesniedz iesniegums un jāuzrāda personu apliecinošs dokuments.

14.1 4. Lēmumu par pakalpojuma sniegšanu personai pieņem pakalpojuma sniedzējs, par to informējot Labklājības pārvaldi. Pakalpojums tiek sniegts, neizvērtējot personas ienākumus un materiālos resursus. Grozīts ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

141.5. Persona ar pakalpojumu sniedzēju slēdz vienošanos par Dienas centra pakalpojuma saņemšanu.

141.6. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

141.7. Lēmumu par pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu personai pieņem pakalpojumu sniedzējs, par to informējot Labklājības pārvaldi, ja persona pārkāpj 14.1 5.punktā minētās vienošanās nosacījumus vai ja persona ar savu uzvedību apdraud citu klientu vai personāla drošību. Grozīts ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

XIV2 nodaļa. Dienas centrs romu tautības Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem Papildināts ar domes 2015.gada 26.marta 18.saistošajiem noteikumiem

14.2 1. Dienas centra pakalpojums romu tautības Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem un 1.2.2.punktā minētām romu tautības personām (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) nodrošina sociālā atbalsta sniegšanu romu tautības Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem (turpmāk – persona), veicina to sociālās funkcionēšanas spēju uzlabošanu, zināšanu un sociālo prasmju apguvi, nodrošina personīgās higiēnas iespējas, mazina sociālo atstumtību, veicina veiksmīgu integrāciju sabiedrībā un iekļaušanos darba tirgū. Grozīts ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

14.2 2. Pakalpojums tiek piešķirts personām, kurām ir nepieciešams atbalsts to problēmu risināšanā.

14.2 3. Pakalpojums ietver individuālas un grupu nodarbības pakalpojuma saņēmēju mērķgrupai atbilstoši personas individuālajam sociālās rehabilitācijas plānam.

14.2 4. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis Labklājības pārvaldē iesniedz rakstisku iesniegumu par pakalpojuma piešķiršanu un uzrāda personu apliecinošo dokumentu. Ja dokumentus iesniedz personas likumiskais pārstāvis, tad uzrāda pārstāvības tiesības apliecinošu dokumentu (iesniedz kopiju).

14.2 5. Labklājības pārvalde izskata personas iesniegumu un pārbauda sniegto informāciju pašvaldības un valsts datu reģistros.

14.2 6. Labklājības pārvalde pieņem lēmumu par:

14.2 6.1. pakalpojuma piešķiršanu;

14.2 6.2. atteikumu piešķirt pakalpojumu.

14.2 7. Pakalpojumu piešķir līdz kalendāra gada beigām, bez personas ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtējuma.

14.2 8. Labklājības pārvalde pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt pakalpojumu vai tā pārtraukšanu, ja:

14.2 8.1. persona sistemātiski pārkāpj 14.2 9.punktā minētā līguma nosacījumus vai persona ar savu uzvedību apdraud citu personu drošību un pakalpojuma sniedzējs par to sniedz atzinumu;

14.2 8.2. nepastāv vai ir zudis tiesisks pamats pakalpojuma saņemšanai;

14.2 8.3. persona rakstveidā atsakās saņemt pakalpojumu.

14.2 9. Pakalpojuma sniedzējs ar personu vai tās likumisko pārstāvi noslēdz līgumu par pakalpojuma sniegšanu, kurā tiek noteikta pakalpojuma sniegšanas kārtība.

14.2 10. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XV nodaļa. Labklājības pārvaldes sociālo pakalpojumu piešķiršanas komisija.

15.1. Labklājības pārvaldes sociālo pakalpojumu piešķiršanas komisija tiek izveidota ar Jūrmalas pilsētas Labklājības pārvaldes vadītājas rīkojumu, komisijas sastāvā iekļaujot Labklājības pārvaldes darbiniekus.

15.2. Komisijai ir tiesības lemt par sociālo pakalpojumu piešķiršanu personai šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, kā arī par pakalpojumu piešķiršanu personai īpašu dzīves grūtību pārvarēšanai vai mazināšanai situācijā, kad objektīvu apstākļu dēļ persona vai tās ģimene daļēji vai pilnībā nevar īstenot savas sociālās tiesības.

XV1 nodaļa. Sociālās un veselības aprūpes pakalpojuma institūcijā pilngadīgām personām saņemšanas un finansēšanas kārtībaPapildināts ar Domes 2009.gada 26. februāra 6.saistošajiem noteikumiem

151.1. Sociālās un veselības aprūpes pakalpojums institūcijā ir terminēts sociālās un veselības aprūpes pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk tekstā – sociālās un veselības aprūpes pakalpojums), kurām veselības stāvokļa vai funkcionālu traucējumu dēļ ir objektīvas grūtības saņemt ambulatorus veselības aprūpes pakalpojumus dzīves vietā.

151.2. Sociālās un veselības aprūpes pakalpojums ietver:

151.2.1. sociālās aprūpes pakalpojumus ar izmitināšanu 24 stundas diennaktī;

151.2.2. ģimenes ārsta vai citu speciālistu nozīmētā ārstēšanas plāna izpilde, izmantojot valsts noteiktās garantijas veselības aprūpē. Grozīts ar domes 2010.gada 17.jūnija 37. saistošajiem noteikumiem

151.3. Sociālās un veselības aprūpes pakalpojums personām tiek sniegts noteiktu laiku, pamatojoties uz sociālo pakalpojumu sniedzējam „Veselības un sociālās aprūpes centrs – „Sloka”” iesniegtu ģimenes ārsta vai ārsta speciālista izrakstu „Izraksts no stacionārā pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes” (veidlapa Nr. 027/u) ar atzīmi par precizēto ievietošanas laiku, ievietošanas mērķi, ārstēšanas plānu un termiņu. Lēmumu par papildus sociālās un veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanu pieņem personas ģimenes ārsts. Sociālās un veselības aprūpes pakalpojums tiek sniegts līdz 60 dienām kalendārā gadā. „Veselības un sociālās aprūpes centrs – „Sloka”” ir atbildīgs par noteikto pakalpojumu sniegšanas termiņu ievērošanu. Uzsākot pakalpojuma sniegšanu personai, pakalpojumu sniedzējs informē Labklājības pārvaldi par pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas un izbeigšanas datumu. Grozīts ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

151.4. Sociālās un veselības aprūpes pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes apstiprinātu vienas dienas izmaksas tāmi un personas līdzmaksājuma 4,13 euro dienā par katru pakalpojuma sniedzēja institūcijā „Veselības un sociālās aprūpes centrs – „Sloka”” pavadīto dienu. Personas, kuras Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu noteiktā kārtībā atbilst trūcīgas personas (ģimenes) statusam, kā arī personas bez noteiktas dzīvesvietas, kuru pēdējā reģistrētā dzīvesvieta bija Jūrmalas pilsētā, un tās ir sasniedzamas Jūrmalas administratīvajā teritorijā un kurām saskaņā ar Labklājības pārvaldes veiktu personas ienākumu izvērtējumu, pamatojoties uz iesniegto iztikas līdzekļu deklarāciju, nav ienākumu (neskaitot pašvaldības pabalstus), ir atbrīvojamas no līdzmaksājuma. Šajā punktā minēto personu līdzmaksājumu 4,13 euro dienā sedz pašvaldības budžets. Gadījumos, kad personai ir piešķirts valsts pabalsts invalīdam, kuram nepieciešama īpaša kopšana, personas pienākums ir pārskaitīt pabalstu pakalpojuma sniedzējam par periodu, kad tas atrodas institūcijā, kura nodrošina personai kopšanu. Grozīts ar domes 2015.gada 26.marta 18.saistošajiem noteikumiem

151.5. Sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām nav tiesīgas saņemt personas ar psihiskām slimībām un akūtiem psihiskiem stāvokļiem, kad nepieciešama personas atrašanās specializētā ārstniecības iestādē, personām ar akūtām infekciju slimībām, tai skaitā hospitālo infekciju, personām ar išēmisko insultu, ja tās uzturējušās stacionārā mazāk par 10 dienām. Grozīts ar domes 2010.gada 17.jūnija 37. saistošajiem noteikumiem

XV.2 nodaļa. Servisa dzīvokļa pakalpojuma saņemšanas un finansēšanas kārtība Papildināts ar domes 2015.gada 26.marta 18.saistošajiem noteikumiem

15.2 1. Servisa dzīvokļa pakalpojums personai ar funkcionāliem traucējumiem nodrošina pēc iespējas ilgāku neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi mājoklī, saglabājot pašaprūpes iespējas un funkcionēšanu sabiedrībā.

15.2 2. Servisa dzīvokļa pakalpojums tiek sniegts pašvaldības īpašumā esošā dzīvoklī.

15.2 3. Servisa dzīvokļa pielāgojums ir atbilstošs personas funkcionālā traucējuma pakāpei.

15.2 4. Servisa dzīvoklī tiek nodrošināts sociālā aprūpētāja atbalsts un uzraudzība.

15.2 5. Lēmumu par servisa dzīvokļa pakalpojuma sniegšanu pieņem Labklājības pārvalde.

15.2 6. Tiesības saņemt servisa dzīvokļa pakalpojumu ir personai, kura nemitinās kopā ar likumīgajiem apgādniekiem vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti un pensionāram ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuram nepieder nekustamais īpašums, ja šī persona atbilst vienam no šādiem kritērijiem: Grozīts ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

15.2 6.1. funkcionālo traucējumu pakāpe pārsniedz iespēju personai patstāvīgi nodrošināt neatkarīgu dzīvi personas lietošanā esošajā dzīvojamā platībā;

15.2 6.2. ir saņēmusi ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieaugošo aprūpes institūcijā, un sociālās rehabilitācijas rezultātā personai šis pakalpojums turpmāk nav nepieciešams.

15.2 7. Servisa dzīvokļa pakalpojuma saņemšanai persona Labklājības pārvaldē iesniedz:

15.2 7.1. iesniegumu;

15.2 7.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli; izziņā norāda funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpi un medicīnisko kontrindikāciju (plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvas slimības) neesamību;

15.2 7.3. psihiatra atzinumu par speciālo (psihisko) kontrindikāciju neesamību un/vai rekomendācijām turpmākai rīcībai, dzīvojot servisa dzīvoklī.

15.2 8. Labklājības pārvalde:

15.2 8.1. veic personas vajadzību novērtējumu, aizpildot personas vajadzību novērtēšanas karti, atbilstīgi normatīvajos aktos noteiktai kārtībai par personas vajadzību novērtējumā obligāti iekļaujamo informāciju;

15.2 8.2. veic personas sociālās funkcionēšanas spēju novērtējumu;

15.2 8.3. iegūst ziņas par personas invaliditāti;

15.2 8.4. veic personas apsekošanu dzīvesvietā;

15.2 8.5. desmit darbdienu laikā no 15.2 7. punktā norādīto dokumentu saņemšanas dienas, pamatojoties uz dzīvokļa pielāgotību personas funkcionālā traucējuma pakāpei, kā arī vienā servisa dzīvoklī izmitināmo personu psihoemocionālo saderību, pieņem lēmumu par personas tiesībām saņemt servisa dzīvokļa pakalpojumu.

15.2 9. Servisa dzīvokļa pakalpojuma saņēmēji dzīvojamās telpas uzturēšanas izdevumus sedz pilnā apmērā proporcionāli servisa dzīvokļa pakalpojuma saņēmēju skaitam.

15.2 10. Pēc servisa dzīvokļa pakalpojuma piešķiršanas ar šo personu tiek izbeigtas īres tiesiskās attiecības par iepriekšējās dzīvojamās telpas īri vai tiek pārtraukts ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgajām personām.

15.2 11. Pakalpojumu sniedz Pašvaldības aģentūra „Jūrmalas sociālās aprūpes centrs”.

15.2 12. Ja personai ir piešķirts servisa dzīvokļa pakalpojums, bet Pašvaldības aģentūrai „Jūrmalas sociālās aprūpes centrs” nav iespējas to nodrošināt, Labklājības pārvalde veic personu uzskaiti, kurām ir tiesības saņemt pakalpojumu. Grozīts ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

XV.3 Grupu dzīvokļa pakalpojuma saņemšanas un finansēšanas kārtība Papildināts ar domes 2015.gada 3.decembra 46.saistošajiem noteikumiem

15.3 1. Grupu dzīvokļa pakalpojums nodrošina mājokli un atbalstu sociālo problēmu risināšanā pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Jūrmalas pilsētā vai pēdējā deklarētā dzīvesvieta pirms sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas institūcijā bija Jūrmalas pilsētas administratīvā teritorijā un kurām ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums).

15.3 2. klientam tiek nodrošināts šāds pakalpojuma apjoms:

15.3 2.1. mājoklis;

15.3 2.2. klienta pašaprūpes prasmju un sociālo prasmju uzturēšana un korekcija;

15.3 2.3. klienta sadarbības prasmju veicināšana, kas saistītas ar sociālo un nodarbinātības jautājumu risināšanu valsts un pašvaldības institūcijās;

15.3 2.4. klienta individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izstrādāšana un īstenošana; 15.3 2.5. personiskā atbalsta sniegšana darba meklējumos un jaunu darba iemaņu apgūšanā;

15.3 2.6. personas atbalsts, konsultācijas, informācijas sniegšana, personīgo interešu un tiesību aizstāvēšana

15.3 3. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu pieņem Labklājības pārvalde.

15.3 4. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pilngadīgai personai, ja tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

15.3 4.1. garīgās veselības traucējumu dēļ personai ir objektīvas grūtības patstāvīgi nodrošināt neatkarīgu dzīvi;

15.3 4.2. persona ir saņēmusi sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pusceļa mājā personām ar garīga rakstura traucējumiem un sociālās rehabilitācijas rezultātā personai šis pakalpojums vairs nav nepieciešams;

15.3 4.3. persona ir saņēmusi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieaugošo aprūpes institūcijā personām ar garīga rakstura traucējumiem un sociālās rehabilitācijas rezultātā personai šis pakalpojums turpmāk nav nepieciešams.

15.3 5. Pakalpojuma saņemšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Labklājības pārvaldē iesniedz:

15.3 5.1. iesniegumu;

15.3 5.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpi un medicīnisko kontrindikāciju (plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvas slimības) neesamību;

15.3 5.3. psihiatra atzinumu par speciālo (psihisko) kontrindikāciju neesamību un piemērotāko pakalpojuma veidu personai ar garīga rakstura traucējumiem.

15.3 6. Labklājības pārvalde:

15.3 6.1. veic personas vajadzību novērtējumu;

15.3 6.2. veic personas sociālās funkcionēšanas spēju novērtējumu;

15.3 6.3. pārbauda personas sniegto informāciju pašvaldības un valsts datu reģistros un nepieciešamības gadījumā, lai pieņemtu lēmumu, pieprasa papildu informāciju no citām institūcijām;

15.3 6.4. veic personas apsekošanu dzīvesvietā, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai;

15.3 6.5. desmit darbdienu laikā no 15.3 5. norādīto dokumentu saņemšanas dienas, pieņem lēmumu par personas tiesībām saņemt pakalpojumu.

15.3.7. Labklājības pārvalde personai, kurai piešķirts pakalpojums, izsniedz norīkojumu pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai norīkojumā norādītajā termiņā.

15.3 8. Pēc pakalpojuma piešķiršanas un norīkojuma izsniegšanas ar šo personu tiek izbeigtas īres tiesiskās attiecības par iepriekšējās dzīvojamās telpas īri, ja persona īrē pašvaldības īpašumā esošo dzīvojamo platību, vai tiek pārtraukta ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšana institūcijā pilngadīgajām personām.

15.3 9. Piecu darba dienu laikā no pakalpojuma saņemšanas uzsākšanas, personai ir pienākums Labklājības pārvaldei iesniegt iztikas līdzekļu deklarāciju.

15.3 10. Ja personai ir piešķirts pakalpojums, bet pakalpojuma sniedzējam nav iespējas to nodrošināt, Labklājības pārvalde veic personu, kurām ir piešķirts pakalpojums, uzskaiti un reģistrē personu pakalpojuma saņēmēju rindā.

15.3 11. Pakalpojuma izmaksas tiek segtas no Jūrmalas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem. Personai tiek noteikts līdzmaksājums par dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju (atbilstoši lietojamajai daļai) 21,80 euro mēnesī. No līdzmaksājuma 100 apmērā tiek atbrīvota trūcīgā un maznodrošinātā persona. No līdzmaksājuma 50 apmērā tiek atbrīvota persona, kuras ienākumi nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu.

15.3 12. Persona vai tās likumiskais pārstāvis slēdz līgumu ar pakalpojuma sniedzēju par pakalpojuma saņemšanu un samaksas kārtību.

15.3 13. Lēmumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu pieņem Labklājības pārvalde, ja:

15.3 13.1. persona pārkāpj ar pakalpojuma sniedzēju noslēgtā līguma nosacījumus un pakalpojuma sniedzējs par to sniedz atzinumu;

15.3 13.2. personai ir noteiktas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai;

15.3 13.3. personai sociālās rehabilitācijas rezultātā nav nepieciešams pakalpojums un persona var uzsākt patstāvīgu dzīvi;

15.3 13.4. persona ir nodibinājusi ģimeni (izņemot gadījumus, ja abi ģimenes locekļi ir personas ar garīga rakstura traucējumiem);

15.3 13.5. persona bez attaisnojoša iemesla ilgāk par 2 mēnešiem nedzīvo grupu dzīvoklī.

15.3 14. Ja pakalpojuma sniegšana personai jāpārtrauc, jo ir noteiktas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai, klients grupu dzīvoklī var uzturēties līdz jaunas dzīvesvietas atrašanai, bet ne ilgāk kā vienu mēnesi no lēmuma pieņemšanas par pakalpojuma pārtraukšanu. Sociālā pakalpojuma sniedzējs šajā laikā sadarbībā ar Labklājības pārvaldi aktīvi iesaistās klienta dzīvesvietas jautājuma risināšanā, kā arī pakalpojuma sniedzējs nodrošina klienta uzraudzību.”

XVI nodaļa. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtība

16.1. Ja pilnībā tiek apmierināts sociālā pakalpojuma pieprasītāja prasījums, Labklājības pārvalde informē pieprasītāju par piešķirto sociālo pakalpojumu. Ja netiek apmierināts sociālā pakalpojuma pieprasītāja prasījuma apjoms vai sociālā pakalpojuma piešķiršana tiek atteikta, pieprasītājs par to tiek informēts rakstiskā veidā, norādot pamatojumu un lēmuma apstrīdēšanas kārtību.

16.2. Labklājības pārvaldes pieņemto lēmumu var apstrīdēt Jūrmalas pilsētas domē pie domes izpilddirektora viena mēneša laikā no lēmumu spēkā stāšanās brīža.

16.3. Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā rajona tiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās brīža.

XVII nodaļa. Pārējie noteikumi.

17.1. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Jūrmalas pilsētas domes 2002.gada 18.decembra lēmums Nr.997 „Par sociālās palīdzības pakalpojumiem Jūrmalas pilsētā”.

17.2. Šie noteikumi stājas spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

17.3. 17.3. 11.7. un 15.14.punktos paredzēto līdzmaksājumu segšanu Labklājības pārvalde apstiprinātā budžeta ietvaros par 2010.gadu var veikt pēc saistošo noteikumu stāšanās spēkā. Papildināts ar domes 2010.gada 17.jūnija 37. saistošajiem noteikumiem

Priekšsēdētājs

R.Munkevics