1. IEVADS

Attīstības plāns izstrādāts, pamatojoties uz Jūrmalas pilsētas TDP 1993. gada 16. decembra lēmumu "Par Jūrmalas pilsētas pagaidu plānu" un Jūrmalas pilsētas 1994. gada 5. maija valdes lēmumu Nr. 548 " Par Jūrmalas pilsētas attīstības īstermiņa plāna programmu."

Darbs ietver Jūrmalas attīstības plāna 1. redakciju un tās sabiedriskās apspriedes gaitā un atsauksmēs izteiktos pieņemamos ierosinājumus un labojumus.

Plānā apkopoti attīstības stratēģijas mērķi, vadlīnijas un ieteikumi, kuri veido Jūrmalas domes pilsētas attīstības politiku.:

1971.gadā pieņemtais Jūrmalas ģenerālais plāns bija paredzēts 25 gadus ilgam laika posmam. Tam centralizēti tika doti pilsētas attīstības galvenie parametri, iedzīvotāju skaits, atpūtas iestāžu skaits, rūpniecības produkcijas apjomi. Projektā tika veidotas divas galvenās atpūtas zonas: Vissavienības rakstura kūrorta zona Ķemeros-Jaunķemeros un rīdzinieku masveidīgas atpūtas zona Priedaine-Vaivari, starp šīm zonām attīstot galveno Jūrmalas dzīvojamo rajonu Kaugurus. Rūpniecības zonas bija paredzētas Dubultos, Slokā, Kūdrā. Plāna utopiskās idejas - ar pārspīlēti lielu vērienu risinātā transporta attīstība, Vissavienības pakļautības atpūtas un ārstniecības iestāžu pārvietošana ārpus pilsētas, Jūrmalas koka apbūves likvidācija un nomaiņa ar tipveida atpūtas bāzēm Rīgas rūpnīcu strādniekiem, Lielupes iztaisnošanas priekšlikumi, vienfunkciju teritoriju izveide par laimi tika realizētas minimālā apjomā. Savu galveno uzdevumu, pasargāt Jūrmalu no Vissavienības rūpnīcu atpūtas objektu izvietošanas pilsētā 1971. g. ģenplāns ir izpildījis. Šai laika posmā kardināli mainījusies sabiedrības attieksme pret tādām dabas bagātībām kā atmosfēra, augsne, ūdeņi un meži.

Ir būtiskas atšķirības starp padomju laikā izstrādātajiem pilsētas ģenerālajiem plāniem un attīstības vai teritoriālplānu.Agrāk ģenerālais plāns reglamentēja jebkuru darbību pilsētā, tagad pašvaldības galvenais uzdevums ir, ar teritoriālajā plānā atbilstošo zemes izmantošanas veidu noteikšanu, radīt priekšnoteikumus pilsētas līdzsvarotai ekonomiskai attīstībai, sekmējot vai bremzējot ar dažādām direktīvām, nodokļiem un maksājumiem vēlamās saimnieciskās darbības pilsētai vai tās atsevišķām daļām.

Plāns ir izstrādāts ekonomiskās sistēmas maiņas laikā, pārejot no aktualizētas plānotas saimniekošanas un brīvām tirgus attiecībām.

Valstī nav pieņemti tūrisma, ekonomikas, enerģētikas, transporta, rūpniecības un citi nacionālie plāni. Nav izstrādāts nacionālais plānojums un Rīgas reģiona teritoriālplānojums. Tomēr pašreizējā situācijā Jūrmala nevar atļauties atdot risināt pilsētas problēmas citiem vai atlikt risināšanu līdz brīdim, kad būs pilnīgi precīzi izejas dati.

Attīstības plānā detalizētāk izstrādātas ilglaicīgai attīstībai paredzētās sadaļas:

"Dabas pamatne", transporta shēma, inženierapgādes priekšnoteikumi un kultūrvēsturiskais mantojums ir tie ilglaicīgie pilsētas struktūras elementi uz kuriem balstās plāna daļa, kura paredzēta turpmākajiem desmit gadiem. Tajā tiek doti priekšlikumi par Jūrmalai raksturīgiem un vēlamiem zemes izmantošanas veidiem, neiedziļinoties ekonomiskajās realizācijās, kuras ir katra atsevišķa pojekta pieteicēja uzdevums.

Jaunajā "Apbūves noteikumi Jūrmalas pilsētā" redakcijā katrai zemes izmantošanas zonai tiks doti vispārīgie teritorijas rādītāji: zemesgabalu kopējais apbūves laukums, pieļaujamais ēku augstums un brīvās teritorijas lielums.

Plānā ir atstāti turpmākās izpētes un projektēšanas rajoni. Šo vietu zemes izmantošana būs jānosaka tuvāko 1,5 gadu laikā pēc kompleksas izpētes, iesaistot šajā procesā zemes īpašniekus un projektu pieteicējus.

Plāna izmaiņas notiks, balstoties uz Ministru Kabineta 1994.gada 6.septembrī pieņemtajiem "Teritoriālās plānošanas noteikumiem".

Dome uzskata, ka Jūrmalas attīstības plāns pauž Domes politiku un ir praktisks vadības un kontroles līdzeklis pilsētas attīstībai.