2. JŪRMALAS SĀKOTNE UN NĀKOTNES VĪZIJA.

2.1 Jūrmalas izveidošanās un saiknes
2.1.1 Sloka.
2.1.2. Rīgas Jūrmala.
2.1.3.Ķemeri.
2.1.4 Priedaine
2.1.5 Jūrmalas pilsēta
2.1.6 Jūrmalas saiknes
2.2. Jūrmalas līdzsvarota attīstība
2.3 Jūrmalas nākotnes vīzija:
2.4.Jūrmalas attīstības mērķi

2.1 Jūrmalas izveidošanās un saiknes

2.1.1 Sloka.

16. gs. Sloka izveidojās par lielāko apdzīvoto vietu, pateicoties ērtiem ūdens un sauszemes ceļiem. Īpašs uzplaukums Slokai ir Hercoga Jēkaba laikā. Pēc 1.pasaules kara postījumiem sākot ar 1925.gadu Sloka strauji atjaunojas un izveidojas par izteiktu rūpniecības pilsētu ar Baltijas celulozes fabriku, cementa rūpnīcu, pieciem kokrūpniecības uzņēmumiem, pienotavu, labības dzirnavām, betona un elektrības ražotnēm un attīstītu lauksaimniecību.

2.1.2. Rīgas Jūrmala.

Napoleona uzbrukuma laikā 1812. gadā daudzi Rīgas iedzīvotāji slēpās tagadējās Jūrmalas zvejniekciemos. Drīz pēc tam, ap 1830. gadu Dubulti izveidojās par vecāko rīdzinieku atpūtas vietu, jo šeit ļoti tuvu bija Rīgas jūras līča smilšainā pludmale, ar priedēm apaugušas kāpas, svaigs gaiss un Lielupe.

Vēlāk attīstība notiek Rīgas virzienā, pēc tam uz Slokas pusi. Sāk iebraukt atpūtnieki no Krievijas. Galvenokārt tiek celtas vasarnīcas, izmantojot vietējos lētos kokmateriālus. No apbūves un viesu atpūtas vajadzībām brīvo zemi gruntsgabalu īpašnieki izmanto augļu un sakņu dārziem. Rūpniecība nav izteikta. Tirdzniecībā vasaras periodā tiek atvērtas Rīgas tirdzniecības namu filiāles. Tā laika kūrortnieki pārsvarā bija turīgi cilvēki un galvenais atpūtas faktors bija klimata maiņa, sadzīvē paliekot pie ierastajiem dzīves apstākļiem.1876.gadā pār Lielupi uzceltais pirmais tilts un pēc gada atklātā dzelzceļa līnija Rīga-Tukums jūtami plielināja atpūtnieku skaitu.

1920. gada martā jaunās Latvijas valsts valdība dibina Rīgas Jūrmalas pilsētu. Jūrmala, sadziedējusi kara postījumus, kļūst par īstu Latvijas kūrortpilsētu pērli ar bagātām kultūras tradīcijām. 30. gados Rīgas Jūrmala ir starptautiski slavens kūrorts. 1940. gadā atpūtnieku skaits sasniedz 50 000. Pēc 2. Pasaules kara 1946. gadā Rīgas Jūrmalu pievieno Rīgai, tā kļūst par vienu no Rīgas administratīvajiem rajoniem.

2.1.3.Ķemeri.

Ķemeri kļuva slaveni 19. gadsimta sākumā, pateicoties veselības avotiem. Ķemeros ir dabiskās ar sēru un ģipsi mineralizētās balneoloģiskās kūdras dūņas un četru veidu minerālūdeņi. Par Ķemeru kūrvietas oficiālo dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1838. gada 6. jūlijs, kad tiek atklāta pirmā valsts peldu iestāde. Ķemeri izveidojās par balneoloģisko kūrortu, kurp brauc ārstēties ne tikai no Rīgas, bet arī Maskavas, Pēterburgas un Varšavas. It sevišķi kūrorts uzplaukst gadsimta sākumā. Tiek atklāta tieša dzelzceļa līnija Maskava-Ķemeri.

1. Pasaules kara laikā ārstniecības iestādes tiek nodedzinātas un uzspridzinātas. Trīsdesmitajos gados Latvijas valdība pārvērš Ķemerus par modernu kūrortu ar dūņu un sērūdens vannu dziedniecību, ierīko skaistu parku, ietverot pat Slokas ezera malu un 1936. gadā uzceļ E. Laubes projektēto Ķemeru viesnīcu.

2.1.4 Priedaine

Priedaine veidojusies kā Rīgai tuvākā vasarnīcu vieta ar mežaparka rakstura apbūvi lielos gruntsgabalos, pateicoties sausajam klimatam.

2.1.5 Jūrmalas pilsēta

1959. gada 11. novembrī ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija lēmumu tiek nodibināta Jūrmalas kūrortpilsēta, apvienojot bijušās Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētu teritorijas. Pilsēta turpmāk tiek veidota kā Vissavienības kūrorts ar organizētām atpūtnieku plūsmām un 1971. gadā tiek izstrādāts šīs jaunizveidotās pilsētas ģenerālais plāns.

Tiek celtas jaunas, lielas sanatorijas un daudzstāvu dzīvojamās mājas apkalpojošam personālam, iznīcinot seno koka apbūvi un daļēji mainot pilsētas plānojuma struktūru.

2.1.6 Jūrmalas saiknes

Saiknes ar pārējām Baltijas jūras reģiona valstīm vēl nav izveidojušās, jo agrāk sakari ar tām lielā mērā notika PSRS ietvaros. Saikne ar Krieviju ir pārtrūkusi. Vienīgā ilglaicīgā ciešā saikne Jūrmalai ir ar Rīgas pilsētu un tā ir abpusēja. Jūrmala ir un arī turpmāk būs galvenā rīdzinieku vasaras atpūtas vieta.

Lai piesaistītu Jūrmalai jaunas atpūtnieku plūsmas.Jūrmalai aktīvi jāpiedalās savstarpējo sakaru veidošanā ar Baltijas jūras baseina, bijušo PSRS republiku, Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīm.

Jūrmalai patstāvīgi jāpiedalās pārrunās ar Rīgas pilsētu, Babītes, Salas, Slampes, Smārdes un Lapmežciema pagastiem, lai apspriestu avstarpējās intereses un risinātu kopējās attīstības problēmas.

2.2. Jūrmalas līdzsvarota attīstība

Jūrmalai ir unikāla iespēja veidot pisētu, lietojot līdzsvarotas un ilgtspējīgas attīstības principus.

Jūrmalas līdzsvarotas attīstības pamatā ir sabalansēta sociālā, ekonomiskā un vides attīstība, kuras mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu dzīve vidi veselīgā pilsētā. Tā balstās uz

Jūrmalas ekonomiskā attīstība nav atdalāma no Jūrmalas sociālās (sabiedriskās) un vides attīstības. Visām trijām sistēmām jābūt vienotām, lai radītu veselīgu pilsētu. Tādēļ attīstības plāns paredz veidot Jūrmalu, veicot sociālo vajadzību un vides aizsardzības integrāciju pilsoņu dzīves kvalitātes uzlabošanā.

Dzīves kvalitātes celšana ir cieši saistīta ar vides līdzsvarotību.

Vides līdzsvarotība nozīmē to, ka piesārņojuma līmenis nepārsniedz gaisa, ūdens un augsnes spēju to absorbēt un pārstrādāt, nozīmē to, ka gaiss, ūdens un augsnes kvalitāte ir tādā līmenī, kādas nepieciešamas cilvēku dzīves veselības un labklājības nodrošināšanai, kā arī dzīvnieku un augu valsts bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un atjaunošanai.

Svarīga nozīme līdzsvarotā attīstībā ir zemes izmantošanas plānošanai, ietverot vides novērtējumu, tādēļ Jūrmalas attīstības plāns paredz:

  1. Zemes izmantošanu, atbilstoši ekoloģiskiem procesiem.
  2. Dažādu zemes izmantošanas veidu un funkciju apvienošana,lai samazinātu pārvietošanās attālumus un taupītu enerģiju.
  3. Efektīvu sabiedriskā transporta un enerģijas izmantošanu.
  4. Ekoloģiski tīru satiksmes veidu izmantošanu un to sasaisti vienotā transporta sistēmā (velosipēds un elektriskais vilciens).
  5. Iespējas jaunu darbvietu radīšanai.
  6. Vides piesārņošanas novēršanu.
  7. Kvalitatīvākas un drošākas pilsētas veidošanu.
  8. Ekoloģiskus risinājumus pilsētvdes atjaunošanai.
  9. Zaļo koridoru struktūrtīklu izveidi, vieli sasniedzamas un piejamas atpūtas iespējas.

2.3. Jūrmalas nākotnes vīzija:

2.4. Jūrmalas attīstības mērķi

  1. Veidot līdzsvarotu pilsētvidi ar augstu dzīves kvalitāti, aglabājot dabas bagātības, novēršot vides piesārņojumu, atjaunojot degredēto vidi un taupīgi lietojot enerģijas resursus.
  2. Saglabāt un atjaunot kultūrvēsturisko mantojumu, kurš kopā ar apkārtējo vidi veido Jūrmalas tēlu.
  3. Veidot cilvēkiem daudzveidīgu pilsētu, kura labvēlīga cilvēku veselībai un līdzsvarotai demogrāfiskai attīstībai.
  4. Veidot elastīgu pilsētas struktūru, balstoties vēsturiskajiem pilsētas veidošanās priekšnoteikumiem.
  5. Veicināt daudzpusīgu ekonomisko attīstību, izmantojot Jūrmalas dabiskās iespējas un tradīcijas, lai nostiprinātu pilsētas saimniecisko patstāvību, celtu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, nepārtraukti ievērojot līdzsvaru starp vides resursu izmantošanu un saglabāšanu.
  6. Izveidot drošu, pieejamu transporta un sakaru sistēmu, kas nodrošinātu iedzīvotāju, atpūtnieku un tūristu vajadzības, sekmējot pilsētas attīstības iespējas vietējā un staurptautiskā līmenī, priekšroku dodot ekoloģiski tīriem satiksmes veidiem.
  7. Attīstīt, uzlabot un modarnizēt pilsētas inženierstruktūru, nodrošināt iedzīvotāju, atpūtnieku un pilsētas organizāciju vajadzības.
  8. Kvalitatīvi nodrošināt daudzveidīgās iedzīvotāju sociālās vajadzības: izglītību, veselības aprūpi, sabiedrisko drošību, atpūtas un brīvā laika pavadīšanas iespējas.
  9. Nodrošināt pilsētas iedzīvotājus un viņu ģimenes ar atbilstošu mājokli sakārtotā, veselīgā un drošā dzīves vidē
  10. Saskaņot Jūrmalas pilsētas, Rīgas un kaimiņpagastu savstarpējās plānojuma intereses kopīgās attīstības veicināšanai.