3. JŪRMALAS " DABAS PAMATNE"

Svarīgs līdzvarotas pilsētas attīstības uzdevums ir pilsētas "zaļo struktūru" (mežu, parku, pļavu u.c.) un "zilo struktūru" (upju, ezeru, citu ūdenstilpju un dabīgo ūdensteču) saglabāšana un atjaunošana. Jūrmalas pilsētas teritoriālajā attīstības plānā "zaļās" un "zilās struktūras" iekļaujas vienotā pilsētas "Dabas pamatnē" ("dabas karkasā"). Pilsētā "Dabas pamatnē" ir vairākas funkcijas:

  1. Ekosistēmu funkcija;
  2. Kūrortoloģisko resursu saglabāšanas funkcija;
  3. Reprezentācijas - pievilcīga Jūrmalas tēla funkcija;
  4. Sociālā un pedagoģiskā funkcija;
  5. Indikatoru (dabas rādītāju)funkcija;
  6. Kompensācijas(sanitāri higiēniskā) funkcija;

Jūrmalas "Dabas pamatnes" plānā ir atsevišķi izdalītas 10 dabas mantojuma teritorijas (M 1:25 000) pēc attiecīgās vietas nozīmīguma jeb dažādu kritēriju summas izvērtējuma.


3.1. Ķemeru balaneoloģisko resursu aizsardzības josla (ĶB),
3.2.Ķemeru kūrortoloģisko resursu vides saglabāšanas josla (ĶK),
3.3. Rīgas jūras līča piekrastes jūras aizsargjosla (PJ),
3.4. Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjosla bez apbūves (PK),
3.5. Lielupes palienes vides saglabāšanas josla (LS),
3.6. Lielupes palienes ierobežotas saimnieciskās darbības josla (LD),
3.7. Pilsētas mežu, mežaparku un parkmežu vides saglabāšanas josla (M),
3.8. Apstādījumi (A)
3.9. Lauksaimniecības zemes ar viensētām (L).
3.10. Ūdenstilpes, ūdensteces
3.11. Dabas liegumi un aizsargājamās teritorijas.
3.12. Vides kvalitāte
3.13. Saimnieciskās darbības izraisītais risks
3.14. Domes uzdevumi

3.1. Ķemeru balaneoloģisko resursu aizsardzības josla (ĶB),

kas attēlota gaiši zili zaļā krāsā un nodomāta tikai resursu aizsardzībai, ieguvei un atjaunošanai, pamatojoties uz balneoloģisko resursu ieguvēju un vides aizsardzības iestāžu savstarpēji saskaņota plāna. Šajā teritorijā atrodas arī Latvijas Dabas fonda ieteiktie aizsargājamie dabas objekti, aizsargājamo augu atradnes un putnu ligzdošanas koncentrācijas vietas.

3.2.Ķemeru kūrortoloģisko resursu vides saglabāšanas josla (ĶK),

kas attēlota tumši zili zaļā krāsā, nodomāta, lai aizsargātu reto augu areālus, saglabātu zonas bioloģisko daudzveidību un, pamatojoties uz vides aizsardzības iestāžu prasībām, kalpotu kā kūrorta rekreācijas objekts.

3.3. Rīgas jūras līča piekrastes jūras aizsargjosla (PJ),

kas attēlota zilā un gaiši dzeltenā krāsā, aizsargjosla ietver pludmali un zemūdens šelfa daļu skaitot no vienlaidu dabiskās sauszemes veģetācijas 300 m jūras virzienā. Teritorija nodomāta tikai atpūtas vajadzībām

3.4. Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjosla bez apbūves (PK),

kas attēlota dzeltenā krāsā,priekškāpu un krastu kāpu grēdu ietver skaitot no vienlaidus dabiskās sauszemes veģetācijas sauszemes virzienā.

Teritorija raksturojas ar izveidojušos priekškāpas un kāpu grēdu sistēmu, kas iet paralēli Rīgas jūras līcim. Šī dabas sistēma ir viena no ģeoloģiski visjaunākajiem dabas veidojumiem Jūrmalā. Priekškāpas veidošanās notiek vēl pašreiz, novērojama pludmales un priekškāpas noskalošanās un vēja erozija. Minētā sistēma Jūrmalā ir visnenoturīgākā pret antropogēno iedarbību.Teritorija nodomāta tikai atpūtas vajadzībām, ja tas nenonāk pretrunā ar vides aizsardzību.

3.5. Lielupes palienes vides saglabāšanas josla (LS),

kas attēlotas lillā krāsā. Josla nodomāta, lai saglabātu un aizsargātu šeit esošo daudzveidīgo biotopu ar aizsargājamo augu atradnēm un putnu ligzdošanas vietām, samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ekosistēmu.

3.6. Lielupes palienes ierobežotas saimnieciskās darbības josla (LD),

kas attēlota tumši lillā krāsā.Joslā tiek pieļauts izvietot sabiedrisko, privāto organizāciju un citu struktūru publiski izmantojamas būves, kuru darbība ir saistīta ar ūdenssportu, tūrismu un atpūtu. Obligāta pirmsprojekta un projekta ekoloģiskā ekspertīze vides aizsardzības iestādēs.

3.7. Pilsētas mežu, mežaparku un parkmežu vides saglabāšanas josla (M),

kas attēlota zaļā krāsā, tiek ietverti meži, mežaparki, parkmeži.

Mežu platības Jūrmalas pilsētā ir ļoti daudzveidīgas, kā augu, koku vecuma, tā arī mitruma apstākļu un noturības pret antropogēno slodzi ziņā. Mežu apsaimniekošanas juridiskais pamats ir mežierīcības plāni un konkrēti projekti, realizējot mežu labiekārtošanu (servisa veidojumi, taku un ceļu ierīkošana). Nav ieteicams sadrumstalot lielus meža masīvus, jo līdz ar to samazinās to tolerance pret antropogēno slodzi. Daudzos mežu masīvos nepieciešams atjaunot melioratīvo sistēmu. Intensīvi noslogotos mežu masīvus ieteicams pārveidot par mežaparkiem ar atbilstošu labiekārtošanas līmeni vienlaicīgi samazinot apmeklētāju pieplūdumu dabīgajos mežos. Augu un dzīvnieku sugām bagātie nomaļu meži transformējami pilsētas dabas liegumos.

Teritorija nodomāta, lai saglabātu meža bioloģisko daudzveidību un atjaunošanās spējas, kā arī meža spējas tagad un nākotnē izpildīt nozīmīgas ekoloģiskās un sociālās funkcijas.

3.8 Apstādījumi(A)

Apstādījumu rajons attēlots tumši pelēki zaļā krāsā un izveidots ar mērķi veidot kvalitatīvu un estētisku dzīves vidi.

Apstādījumu rajons ietver parkus, skvērus,savrupmājas un dzīvojamo māju pagalmu apstādījumus, kapsētas, dabīgo ūdensteču un ūdenstilpņu, krastu un nogāžu stādījumus, kā arī stādijumus dažāda rakstura aizsargjolās.

Kopējā iezīme Jūrmalas pilsētas apstādījumiem ir priede, kura apstādījumos noteikti jāsaglabā. Jūrmalā nepieciešams izstrādāt nolikumu par pilsētu apstādījumu apsaimniekošanu, jāveic inventarizācija.

Jūrmalas pilsētā paredzētas divas jaunas kapu teritorijas Slokā un Priedainē.Par pilsētas kapiem Babītes pagastā ir jāpārskata tiem nepieciešamās teritorijas lielums. Pilsētas kapsētas ir attēlotas ar krustiņu (+) zaļas krāsas teritorijās.

3.9.Lauksaimniecības zemes ar viensētām (L).

Lauksaimniecības zemes ar viensētām attēlotas brūnā krāsā un ietver lauksaimnieciski lietojamas zemes.

3.10. Ūdenstilpes, ūdensteces

Ūdenstilpes un ūdensteces attēlo zilā krāsā.

Ūdenstilpnēm un ūdenstecēm dabā un attiecīgajos plānos jāuzrāda aizsargjoslas, kuras samazina piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērš erozijas procesu attīstību un saglabā raksturīgo ainavu. Ūdenstilpnēm jāizstrādā apsaimniekošanas plāni. Ūdensteču baseiniem, kuros notiek saimnieciskas darbības izraisīta pārpurvošanās, jāizstrādā meliorācijas plāni.

3.11 Dabas liegumi un aizsargājamās teritorijas.

Dabas liegumi ir apzīmēti ar pārtrāuktu zaļo līniju.

Jūrmalā ir šādi aizsargājami dabas objekti:

Valsts nozīmes kompleksais dabas aizsardzības liegums Raga kāpa Lielupē ar platību 26,0 ha. Apstiprināts ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1987.gada. 10.aprīļa lēmumu Nr.107;

Vietējās nozīmes īpaši aizsargājamais ģeoloģiski-ģeomorfoloģiskais dabas objekts Baltā kāpa ar platību.35 ha. Apstiprināts 1991.gada 27.jūnijā ar Jūrmalas pilsētas TDP 15.sasaukuma 11.sesijas lēmumu .

Botāniskais liegums Darmštates priežu audze Priedaines-Salas ceļa malā ar platību 5,3 ha. Valsts aizsardzībā kopš 1977.gada.

1991.gadā Pasaules Dabas Fonds sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu izstrādāja Latvijas dabas aizsardzības plānu "WWF(Pasaules dabas fonds) projekts 4560" šajā projektā ir iekļautas šādas aizsargājamās Jūrmalas teritorijas.

Perspektīvē Ķemeru balneoloģisko resursu aizsardzības josla (ĶB) un Ķemeru kūrortoloģisko resursu vides saglabāšanas josla (ĶK) paredzēta iekļaut Ķemeru Nacionālajā parkā. Ķemeru Nacionālā parka robeža vienlaicīgi ir Ķemeru kūrorta aizsargjoslas robeža.

3.12.Vides kvalitāte

Jūrmalas attīstības mērķis ir veidot veselīgu, līdzsvarotu pilsētvidi ar augstu dzīves kvalitāti, saglabāt pilsētas dabas bagātības, atjaunot degradēto vidi, novērst ūdens, gaisa un augsnes piesārņošanu, racionāli un taupīgi lietot enerģijas resursus.

Rīgas jūras līča un Lielupes ūdens tīrība un ūdens kvalitātes atjaunošana ir vislielākā vides problēma. Tās atrisināšana ir jāveic valsts līmenī.

Atkritumu deponēšana un pirmapstrāde ir jārisina, pašvaldībām sadarbojoties Rīgas reģiona mērogā.

Viens no pirmajiem uzdevumiem ir izstrādāt kompleksu koncepciju Jūrmalas atkritumu savākšanai, šķirošanai, pārstrādei, utilizācijai, visu šo procesu realizēt un kontrolēt.

Jūrmalai visās lēmumu pieņemšanas sfērās ir jāmeklē līdzsvars starp šodienas vajadzību apmierināšanu, dabu un iespēju nākamajām paaudzēm apmierināt viņu vajadzības.

3.13. Saimnieciskās darbības izraisītais risks

Saimnieciskās darbības attīstības rezultātā ir parādījušās jaunas, kompleksas vides problēmas, kuru raksturošanai ir ievesti jēdzieni: bīstamība un risks. Pastāv trīs riska veidi:

Vēl nav izstrādāta riska kritēriju noteikšana, riska novērtējuma aprēķina metodika, tomēr ir iespēja apzināt riska iespējamos avotus

Jūrmalā nav ķīmiskās un pārstrādājošās rūpniecības, kuras var izraisīt būtiskas avārijas. Vietējās avārijas var notikt jebkurā uzņēmumā un to cēloņi būs vecas, nolietojušās un tādējādi nedrošas uzņēmumu iekārtas, tehnoloģijas, transporta līdzekļi, infrastruktūra, un inženiertehniskās būves.

Liela mēroga transporta avārijas, sakarā ar bīstamo kravu transportēšanas aizliegumiem cauri Jūrmalai, nav iespējamas.Vietēja mēroga transporta avārijas var notikt uz regulējamām dzelzceļa pārbrauktuvēm automātisko drošības sistēmu kļūmju un zemā autovadītāju un pilsoņu atbildības līmeņa dēļ.

Otrs avāriju avots ir šaurās galvenās ielas (Z.Meirovica pr. Ventspils šosejas) ar brauktuvei tuvu augošiem kokiem, ar sliktu brauktuvju tehnisko stāvokli un zemu pilsoņu apzinību.No inženiertīkliem jāmin augstspiediena gāzes pievads pilsētā un gāzes regulēšanas stacijas.

Akumulētā piesārņojuma avoti ir dažādas ķīmiskas vielas (pesticīdi, minerālmēsli, augšanas stimulatori, krāsvielas, stabilizatori, monomēri un polimēru destrukcijas produkti u.c.), kuras saimnieciskās darbības rezultātā nonāk vielu apritē. Pilsētā šādas vietas ir bijusī rūpniecisko atkritumu izgāztuve pie Slokas attīrīšanas ierīcēm, esošā atkritumu izgāztuve Priedainē, bijusī pilsētas atkritumu izgāztuve Kašķu purvā. Individuālo ģimenes māju rajons, kur nav organizētas ūdensvada un kanalizācijas sistēmas, var rasties iedzīvotāju veselības trāucējumi, lietojot gruntsūdeņus no akām vai urbumiem.

Piesārņojuma pārrobežu pārneses riska situāciju Jūrmalā un visā Latvijā rada kaimiņvalstīs esošās atomelektrostacijas un ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi un pašas Latvijas pilsētu notekūdeņu un intensīvās zemkopības radītais piesārņojums. Jūrmalā šādi piesārņojuma avoti ir Lielupe, Rīgas jūras līcis.

Lai novērstu saimnieciskās darbības izraisīto iespējamo risku, ir jāizveido agrās brīdināšanas sistēmas, iedzīvotāju glābšanas dienests, vides monitorings un piesārņoto vietu sanācijas, piesārņojuma izplatīšanās ierobežošana.

3.14. Domes uzdevumi

Dome :

3.14.1. Piedalīsies Lielrīgas reģionālās vides kvalitātes attīstības nosacījumu izstrādāšanā un īstenošanā.

3.14.2. Izstrādās un realizēs:

pilsētas vides aizsardzības politikas plānu vides aizsardzības rīcības programmu;

pilsētas vides kvalitātes nepārtrauktas kontroles programmas - vides monitoringu.

3.14.3. Organizēs pētijuma izstrādāšanu par jūras ūdens līmeņa celšanās ietekmi uz Jūrmalas teritoriju;

3.14.4. Organizēs Lielupes krastu erozijas procesu izpēti.

3.14.5. Pieprasīs lielajiem attīstības projektu pieteicējiem ekoloģisko ekspertīzi, kompleksu vides izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu)

3.10.6. Organizēs Jūrmalas mežierīcības projekta izstrādāšanu, nosakot katra meža-parka atšķirīgo labiekārtojuma līmeni un apsaimniekošnas pasākumus.

3.10.7. Organizēs Jūrmalas meliorācijas projekta izstrādāšanu.

3.10.8. Meklēs risinājumu bijušās pilsētas atkritumu izgāztuves Kašķu purvā rekultivācijas pasākumiem.

3.10.9. Organizēs augošo koku, īpaši priežu reālās atjaunošanas vērtības noteikšanas izstrādni un ieviesīs to praksē.

3.10.10. Organizēs Rīgas jūras līča aizsargjoslu un Vaivaru-Asaru jauno apbūves rajonu detālplānojumu izstrādāšanu.

3.10.11.Organizēs pilsētas apstādījumu, ūdenstilpņu, ūdensteču un "priežu parka" rajona apsaimniekošanas nolikumu izstrādāšanu.

Detalizētāks "Dabas pamatnes" apraksts ir iepriekš izstrādātajā un ar Jūrmalas domes 1994.gada 6.oktobra lēmumu nr.347 pieņemtajā "Dabas pamatnes" plānā, kurš pieejams Jūrmalas Arhitektūras un plānošanas pārvaldē.