4. JŪRMALAS KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS

Viens no galvenajiem Jūrmalas attīstības mērķiem ir saglabāt un atjaunot pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu, kurš ietver pilsētbūvniecības, arhitektūras, mākslas un vēstures pieminekļus, kopā ar apkārtējo vidi veido Jūrmalas tēlu.

Jūrmalas kultūrvēsturiskais mantojums ir Latvijas valsts un tās tautas saglabātās un apzinātās garīgās un materiālās kultūras daļa. Apbūves un saimniekošanas tradīcijas, 19. un 20. gadsimtā veidojusies sabiedriskā un kultūras dzīve, kūrorta vēsture ir radījuši to neatkārtojamo savdabību, ko Latvijā pazīst kā Jūrmalas pilsētu.

Dabas vide, arhitektūras, vēstures un mākslas pieminekļi, valsts un pašvaldības veidotie un atbalstītie muzeji, kultūras un izglītības iestādes, vietējo iedzīvotāju paaudzēs izkoptā sadzīves kultūra ir šī mantojuma glabātāji un tālākveidotāji.

Īpaša vieta ierādāma koka arhitektūrai un kokamatniecības tradīciju nostiprināšanai. Tā ataino tradicionālo Eiropas būvstilu mākslu - neoklasicismu, historismu, jūgendstilu, nacionālo romantismu un funkcionālismu.

Lai saglabātu Jūrmalas kultūrūrvēsturisko mantojumu, LR Kultūras ministrija ir noteikusi 6 valsts nozīmes, 5 vietējas nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļus ar to aizsardzības joslām. Pilsētā ir apzināti arhitektūras, mākslas un vēstures pieminekļi.


4.1 Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļi:
4.2 Vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļi
4.3 Valsts un vietējās nozīmes arhitektūras, mākslas, vēstures pieminekļi.
4.4 Domes uzdevumi

4.1 Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļi:

Pilsētbūvniecības pieminekļi ir noteikta rakstura, kompozicionāli viengabalaina un mākslinieciski izteiksmīga, vēsturiska arhitektoniski telpiskā vide, ko veido pilsētas plānojuma sistēmas elementi (ielas, laukumi, ceļi, apzaļumojums, ūdenstilpnes), apbūve (visa veida dzīvojamās, sabiedriskās un ražošanas ēkas, noliktavas, saimniecības un inženierbūves) un labiekārtojums (virsmu klātne, segums un apdare, žogi, vārti, paviljoni, nojumes, apgaismes ķermeņi, sēdekļi, strūklakas, akas, baseini, kioski, afišu stabi, stendi, pieminekļi un piemiņas zonas). Pilsētbūvniecības pieminekļi aizņem plašas pilsētas teritorijas un atstās lielu ietekmi uz Jūrmalas attīstību.

Gan Latvijas, gan Jūrmalas pilsētbūvniecības objektu aizsardzības noteikumus regulē likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību un "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi".

Aizsardzības noteikumi pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās:

Pilsētbūvniecības pieminekļu aizsardzības zonas nodrošina pilsētbūvniecības pieminekļu teritoriju aizsardzību, mazinot jaunās apbūves funkcionāli nevēlamās darbības un struktūras ietekmi.

Noteikumi aizsardzības zonās:

Ar Latvijas Republikas Kultūras Ministrijas 1995.gada 13.februāra pavēli Nr.9 Jūrmalas pilsētā ir apstiprināti seši valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļi.

4.1.1 Ķemeru kūrorts;
4.1.2 Slokas vēsturiskais centrs;
4.1.3 Vaivaru-Asaru-Mellužu-Pumpuru-Jaundubultu vasarnīcu rajons;
4.1.4 Dubultu-Majoru-Dzintaru-Bulduru-Lielupes vasarnīcu rajoni;
4.1.5 Vecdubultu zvejniekciems un vasarnīcu rajons;
4.1.6 Priedaines vasarnīcu rajons.

4.2 Vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļi

Ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas 1995.gada 13.februāra pavēli Nr.9 Jūrmalas pilsētā ir apstiprināti pieci vietējas nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļi:

4.2.1 Kauguru zvejniekciems;
4.2.2 Vaivaru-Asaru-Mellužu vasarnīcu kvartāli;
4.2.3 Majoru-Dzintaru vasarnīcu kvartāli;
4.2.4 Dzintaru-Bulduru vasarnīcu kvartāli;
4.2.5 Stirnu raga apbūve;

4.3 Valsts un vietējās nozīmes arhitektūras, mākslas, vēstures pieminekļi.

Jūrmalas pilsētā ir apzināti un aizsargājami arhitektūras, mākslas un vēstures pieminekļi:

4.4 Domes uzdevumi

Dome:

4.4.1. Organizēs Jūrmalas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un tālāku izpēti.

4.4.2. Pilnveidos pašvaldības dienestu-kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un prasīs konsekventu ar kultūras pieminekļiem saistīto noteikumu ievērošanu.

4.4.3. Īpaši vērtīgajām pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijām organizēs reģenerācijas detālplānojumu izstrādāšanu. To vēlamā secība: Vecbulduru zvejniekciems, Bulduru un Jaundubultu vasarnīcu rajoni.

4.4.4. Organizēs plāna izstrādi, lai noteiktu attieksmi pret objektiem, kuri neatbilst vēsturiskajai videi, bet atrodas pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās.

4.4.5. Sekmēs vēsturiskās apbūves ziņā vērtīgu rajonu kompleksu restaurāciju, tos iekļaujot tūrisma aktivitātēs.