7. EKONOMISKĀ ATTĪSTĪBA

Pilsētas attīstības mērķis ir veicināt daudzpusīgu ekonomisko attīstību, izmantojot Jūrmalas dabiskās iespējas, tradīcijas, lai nostiprinātu pilsētas saimniecisko patstāvību, celtu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, nepārtraukti ievērojot līdzsvaru starp vides resursu izmantošanu un saglabāšanu.

Pilsētas attīstības mērķi ir veicināt daudzpusīgu ekonomisko izaugsmi, kura nenonāktu pretrunā ar vides kvalitātes saglabāšanu.


7.1 Esošā situācija
7.2 Attīstības iespējas un prasības.
7.2.1 Attīstības prasības.
7.2.2 Attīstības iespējas
7.3 Ārstnieciskais kūrorts.
7.4 Tūrisms, veselības tūrisms un rehabilitācija.
7.5 Īslaicīgā rīdzinieku atpūta
7.6 Kongresi, konferences, semināri.
7.7 Ražošana
7.8 Darījumi un finanses.
7.9 Tirdzniecība un apkalpe
7.10 Zvejniecība un zivju apstrāde.
7.11 Ostu saimniecība.
7.12 Domes uzdevumi

7.1 Esošā situācija

Jūrmalas ekonomika pašlaik ir pārveidošanās procesā. Nav pilnīgas informācijas par visu esošo situāciju pilsētā. Tomēr ir kopējas pazīmes visā valstī un Jūrmalā:

Jūrmalas ekonomika ir cieši saistīta ar tūrisma industriju. Atpūtnieku un tūristu skaits pilsētā pēdējos gados ir strauji krities.

To redzam tabulās.

Gads19881992199319941995
Aizņemto gultu skaits1600010030614246895345
Apkalpoto cilvēku skaits23189482223351731632724321
Dienu skaits4234444152504139413515382

Tūristu tips1993.g.1994.g. (6 mēn)1995
Kūrorta tūristi14 09435385625
Caurbraucošie viesi34728395635
Biznesa pārstāvji15789761024
Konferenču apmeklētāji340210723054
Ar atpūtu un sportu saistīti apmeklētāji998560857746
Citi57671818

Turpmākajā attīstībā pilsēta var balstīties uz iespējām, kuras bija Jūrmalas atsevišķu daļu rašanās priekšnoteikumi, ir virzījušas pilsētas izaugsmi un ir noteiktas un papildinātas 1993. gadā izstrādātajā darbā "Jūrmalas ekonomiskās attīstības stratēģija".

7.2 Attīstības iespējas un prasības.

Jūrmalai ir izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums: starp Rīgas jūras līci, Lielupi, netālu no Rīgas ar viegli sasniedzamu starptautisko lidostu un Rīgas jūras ostu, ar dzelzceļu un labiem valsts nozīmes autoceļiem. Tas veicina jebkuru saimniecisku darbību.

Lai sekmētu ekonomisko attīstību pilsētai ir jābūt gatavai ierādīt teritorijas potenciālajiem investētājiem un projektu pieteicējiem kā galveniem tautsaimniecības atveseļošanas garantiem tādās ekonomiskās darbībās, kuras pilsētai ir pieņemamas.

7.2.1 Attīstības prasības.

Pieļaujamā darbība Jūrmalā prasa:

7.2.2 Attīstības iespējas

Jūrmalai ir iespējas attīstīt daudznozaru tautsaimniecību, kurā ietilpst sekojošas ekonomiskās aktivitātes:

7.3 Ārstnieciskais kūrorts.

Ķemeri ir un arī turpmāk būs valsts galvenais ārstnieciskā kūrorta centrs un viens no Baltijas jūras baseina savdabīgiem kūrortiem. Jūrmalas ekonomiskajā attīstībā šī nozare, balstoties uz ārstnieciskajiem resursiem, būs viena no galvenajām.

Izstrādājot turpmākos Ķemeru detaļplānojumus ir jāprecizē dabisko ārstniecisko resursu pieļaujamais apjoms. Pēc bijušā Latvijas Celtniecības zinātniski pētnieciskā institūta 1988. gada izpētes datiem Jūrmalā ir iespējas saņemt 150 000 minerālūdens procedūras dienā. Pašlaik Ķemeros un Jaunķemeros kopā ir 930 vietas ārstniecības iestādēs.

7.4 Tūrisms, veselības tūrisms un rehabilitācija.

Jūrmalas ģeogrāfiskais novietojums, dabas resursi, kultūrvēsturiskā apbūve, izvērsts sanatoriju un viesnīcu tīkls dod iespēju pilsētai kļūt par daudzpusīgu tūrisma objektu. Jūrmala ir ērti sasniedzama ar elektrisko vilcienu un ar mašīnu, izmantojot ātrgaitas autoceļu no starptautiskās lidostas, jūras pasažieru ostas un automaģistrāles " VIA BALTICA ".

Jūrmalā ir mazskarti dabas nogabali ar retām augu un putnu sugām. Daļa Jūrmalas teritorijas ietilpst jaunveidojamā Ķemeru Nacionālajā parkā, kurā ir daudzi ekotūristus interesējoši objekti ar sasniedzamību 3-15 minūtēs no transporta izkāpšanas vietas. Šai ziņā līdzvērtīgu objektu Baltijas jūras baseina valstīs nav.

Jūrmalas dabas faktori, infrastruktūra un pieredze dod iespēju izveidot Vaivaru-Jaundubultu rajonu par rehabilitācijas centru pilsētā.

Lielupes krastos ir jāattīsta modernu daudzfunkcionālu starptautisku ūdenssporta un atpūtas kompleksu ar laba servisa jahtklubiem.

Ar tūrismu saistītās aktivitātes ES valstīs nodarbina 6% no kopējā nodarbināto skaita un dod 50% ienākumu no nacionālā kopprodukta.

Lai veicinātu Jūrmalas kā tūrisma, kūrorta un konferenču vietas attīstību, ir nepieciešams izstrādāt mērķtiecīgu sratēģiju, paredzot pasākumus un programmas tūrisma nozares attīstībai Jūrmalā, balstoties uz Latvijas tūrisma attīstības koncepciju.

Jūrmalai ir jāattīsta tūrisma informācijas struktūrtīkls tūrisma, kūrorta, rehabilitācijas, konferenču un sporta darbību koordinēšanai. Informācijas tīklā ikkatram Jūrmalas viesim jāsaņem viņu interesējošā informācija, jābūt iespējai rezervēt sev gultas vietu, pieteikties interesējošās ekskursijās un pasākumos, jābūt iespējai pasūtīt dažādas biļetes. Galvenajam tūrisma informācijas centram jāuzņemas gultas vietu rezervēšanas funkciju tiem interesentiem, kas zvana un raksta no citām Latvijas vietām un ārvalstīm. Centram jāizvērš muzeju darbība pilsētas vēsturiskajos rajonos, jāveicina privāto muzeju attīstība un jāsekmē vēsturiskās apbūves ziņā vērtīgu rajonu kompleksu restaurāciju, tos iekļaujot tūrisma aktivitātēs. Galvenajam tūrisma informācijas centram savā darbībā jābalstās uz vēsturiskajām sadzīves un kultūras tradīcijām. Centram jāorganizē plānveidīgu un mērķtiecīgu tūrisma informatīvo zīmju uzstādīšanu pilsētā.

Pamatojoties uz salīdzinošiem datiem par tūristu skaitu Helsinkos, Glazgovā, Edinburgā, Tulūzā, kur vidējais tūristu apmeklējums uz vienu pilsētas iedzīvotāju gadā ir 4 tūristi, ņemot vērā, ka tūristu-atpūtnieku uzturēšanās ilgums Jūrmalā ir samazinājies no 18 dienām 1988.gadā līdz 9 dienām 1994.gadā, Jūrmalu gadā varētu apmeklēt ap 240 000 tūristu vai 5900 tūristu dienā.

Pašlaik posmā Lielupe-Vaivari atpūtas namos un viesnīcās ir 5100 vietas. Esošās ēkas savā laikā tika celtas kā sanatorijas un ir iespējas tās pārveidot rehabilitācijas centros. Tas ir atkarīgs no pieprasījuma, kuram nepārtraukti jāseko, jāizdara attiecīgas prognozes, jāpēta tirgus iespējas.

7.5 Īslaicīgā rīdzinieku atpūta

Dzelteno smilšu pludmale ar zaļo kāpu joslu un Jūrmalas centrālā daļa ar apkalpojošo infrastruktūru ir rīdzinieku īslaicīgās atpūtas un izklaides vieta.

Jūrmalas īslaicīgie atpūtnieki ir rīdzinieki, kuri saulainās un siltās dienās apmeklē pludmali un vienlaicīgi arī Jūrmalu.

Rīdzinieku intereses aprobežojas ar noteiktu Jūrmalas teritoriju: dzelzceļš- jūra rajonā Lielupe- Vaivari.

Sausas pludmales platība šai posmā ir 16 km x 40m = 64 ha. Latvijas būvnormatīvu noteiktais pludmales laukums ir 5m2 cilvēkam. Ārzemēs (Francija) tas ir lielāks 18-50m2 cilvēkam.

Pludmales ietilpība Jūrmalā varētu būt robežās no 40000 cilvēkiem (18m2) līdz 130000(5m2). Ņemot vērā, ka pludmali apmeklēs arī patstāvīgie šī Jūrmalas rajona iedzīvotāji (15%) un tūristi (50%), kopskaitā 10 000 cilvēku, iegūstam iespējamo īslaicīgo atpūtnieku skaitu - 30 000.līdz 120 000 (5m2) apmeklētāju.

Agrāk (1988.g) parastā darba dienā Jūrmalā atpūtās līdz 62 000 atpūtnieku. Toties 1994.gada vasarā vidējais ar vilcienu pārvadāto pasažieru skaits dienā bija 15 000 cilvēku Jūrmalas virzienā. Tātad jūtami sarucis īslaicīgo Jūrmalas apmeklētāju skaits.

7.6 Kongresi, konferences, semināri.

Jūrmalā arvien vairāk notiek dažāda veida konferences, starptautiskās sanāksmes, kongresi, semināri, simpoziji, festivāli un konkursi pašplūsmes veidā, izmantojot esošās viesnīcas, sanatorijas un atpūtas namus. Svarīgs faktors šīs aktivitātes turpmākai attīstībai ir Rīgas starptautiskā lidosta 18 km attālumā no pilsētas centra, pievilcīgā, vēsturiskā koka apbūve, mazpārveidotā pilsētas apkārtne un salīdzinoši lētā šo pasākumu organizēšana.

7.7 Ražošana

1992. gadā rūpniecībā un celtniecībā bija nodarbināti 14,4 tūkstoši pilsētas iedzīvotāji. 1994. gadā šajās nozarēs strādā 1. 1 tūkstotis iedzīvotāju.

Steidzami jāizmanto neatkārtojamā izdevība mainīt darbības profilu apkārtējai videi nevēlamiem objektiem, it sevišķi tiem, kuri atrodas Lielupes krastos tuvāk par 20 m no upes, rada nevēlamu vides piesārņojumu, kuriem nav vietējo attīrīšanas iekārtu un kuru darbība prasa izveidot sanitāro aizsargzonu ārpus savas teritorijas.

Jau no 1988.gada ir paredzēts likvidēt, pārveidot vai pārprofilēt darba virzienu šādiem rūpniecības objektiem: laivu rūpnīca "Dzintars" Teātra ielā 36, rūpnīca "ESKID" Slokas ielā 73 un citas.

1995. gadā daudzas bijušās rūpnieciska rakstura teritorijas tiek izmantotas tikai daļēji vai arī piemērotas citām vajadzībām. Vienlaicīgi rodas jauni pieprasījumi pēc teritorijām noliktavu, tirdzniecības bāzu, autoapkalpes, komerciālām un apkalpes vajadzībām.

Jāatrisina Kauguru iedzīvotāju nodarbinātības un sociālās problēmas, izveidojot jaunas darba vietas un sekmējot profesionālo pārkvalifikāciju.

Attīstības plānā paredzēts saglabāt Slokas celulozes un papīra fabriku un papildus izveidot Slokā jaunu tīras ražošanas, apkalpes, rūpnieciska rakstura komercdarbības teritoriju 80 ha platībā, kuras neapstrīdama priekšrocība būs smagā autotransporta tieša piekļūšana no republikas galvenā autoceļa, nebraucot cauri pilsētas kvartāliem. Izvēloties starp šādas tīras ražošanas, apkalpes, rūpnieciska rakstura komercdarbības teritorijas nomniekiem, jāorientējas uz firmām, kuras:

Kā prioritāte ir jāizstrādā attiecīgās teritorijas detālplāns, kurā jāapvieno apkalpes un ražošanas vajadzības izmantot smago autotransportu ar ainavu elementiem, iekļaujot zonu kā "parku" pieguļošajā apkārtējā teritorijā.

7.8 Darījumi un finanses.

Bankas, apdrošināšanas kompānijas, dažādas finansu un pakalpojumu iestādes, biroji, kafejnīcas, restorāni, bāri, dažāda lieluma un specializācijas veikali, ateljē, studijas, viesnīcas, atpūtas, izklaidēšanās vietas un ar to saistītā autoapkalpe, garāžas, autstāvvietas veidos vienu no galvenajiem ekonomiskajiem dzinējspēkiem pilsētā.

Salīdzinot ar Helsinkiem, Kopenhāgenu, Tulūzu, Edinburgu, kur vidējā nepieciešamā darījumu iestāžu platība pilsētas centrā ir 5 m. uz vienu pilsētas iedzīvotāju, Jūrmalā šādu teritoriju trūkst. Ir tikai neliels Jomas ielas darījumu rajons ar apgrūtinātu automašīnu piebraukšanu.

Tādēļ, izvērtējot pilsētas raksturu, Jūrmalā nepieciešamā darījumu un finanšu iestāžu teritorijas platība tiek pieņemta 2,5 m uz vienu pilsētas iedzīvotāju, kopplatībā 13ha pie 3 stāvu apbūves ar 40% apbūves blīvumu un tiek paredzēts pakāpeniski veidot jauno darījumu un finanšu centru esošā Jaundubultu jauktā ražošanas rajona vietā, saistot tā strauju attīstību ar jaunā Lielupes tilta būvniecību.

7.9 Tirdzniecība un apkalpe

Iedzīvotāju apkalpe un tirdzniecība ir proporcionāla iedzīvotāju skaitam, atkarīga no iedzīvotāju blīvuma, pieprasījuma un ir prognozējama. Pilsētas viesu vai kūrortviesu apkalpei ir sezonas raksturs un tā arī zināmās robežās ir prognozējama. Turpretī īslaicīgās vienas dienas atpūtnieku un iebraucēju plūsmas un apkalpe ir atkarīga no laika apstākļiem un nepakļaujas prognozei.

Tirdzniecības un apkalpes iestādes iespējams izvietot vēsturiskajā apbūvē, speciālas jaunas teritorijas attīstības plāns neparedz.

Pēc Helsinku, Kopenhāgenas, Tulūzas un Edinburgas tirdzniecības platību salīdzinājuma, kur tas ir vidēji 0,6m2 uz vienu pilsētnieku, Jūrmalai attīstības plāns paredz 0, 5m2 tirdzniecības platības uz iedzīvotāju. Tad iedzīvotājiem kopā ar pastāvīgajiem tūristiem vajag 37000m2 tirdzniecības platības centrā- teritorijā starp Vaivariem - Lielupi, dzelzceļu un pludmali.

7.10 Zvejniecība un zivju apstrāde.

Jūrmalai ir pieejamas nozvejas vietas, ir savi zivju pārstrādes uzņēmumi. Attīstības plāns paredz saglabāt šo teritoriju esošo lietošanas veidu.

7.11 Ostu saimniecība.

Jūrmalas ģeogrāfiskais stāvoklis pieļauj esošās ostas perspektīvu attīstību. Attīstības plānā tiek dota pieļaujamā ostas robeža.

7.12 Domes uzdevumi

Dome :

7.12.1. izstrādās pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības programmu;

7.12.2. Sadarbosies ar, kūrorta, veselības un vides aizsardzības iestādēm, lai nodrošinātu kūrorta attīstības un aizsardzības iespējas Ķemeros un Jaunķemeros.

7.12.3. Atbalstīs kongresu, konferenču un semināru organizēšanu.

7.12.4. Attīstīt tūrismu kā svarīgu pilsētas ekonomiskās attīstības nozari ;

7.12.5. Veicinās informācijas centra attīstību tūrisma, kūrorta, konferenču un sporta darbību organizēšanai un koordinēšanai;

7.12.6. Atbalstīs Ķemeru nacionālā parka izveidi un darbību;

7.12.7. Veicinās šodienas prasībām atbilstošas daudzfunkcionālas ūdenssporta un atpūtas bāzes izveidi, ieskaitot centru Lielupes ostas teritorijā.

7.12.8. Veicinās un piedalīsies Jūrmalas tēla veidošanā un reklamēšanā tūrisma tirgos un birojos, lidostā, televīzijā, radio preses izdevumos un reklāmās uz maģistrāles "VIA BALTICA", veicinās vidi saudzējošā, zaļā tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma tūrisma attīstību.

7.12.9. Izdarīs pētījumus, lai noskaidrotu, kādu pludmales blīvumu (neietverot kāpu joslas) vēlas Jūrmalas apmeklētāji un uz pētījumu pamata izstrādās pludmales apsaimniekošanas noteikumus.

7.12.10. Atbalstīs darījumu un finanšu jomu un paredzēs pilsētā jaunas darījumu teritorijas, lai varētu apmierināt visus projektu pieteicējus, rēķinoties ar vides kvalitātes saglabāšanu.

7.12.11. Organizēs ostas un tai pieguļošās teritorijas detalplāna izstrādāšanu.

7.12.12. Veicinās piesārņojošās rūpniecības lomas samazināšanu pilsētā.

7.12.13. Veicinās pilsētas dzīvojamo teritoriju atbrīvošanu no videi kaitīgiem uzņēmumiem vai to transformācija videi nekaitīgās ražotnēs.

7.12.14. Atbalstīs Lielupes krastmalu pakāpenisku atbrīvošanu no rūpniecības, transporta un celtniecības uzņēmumiem, kuru darbība nav saistīta ar Lielupi.

7.12.15. Atbalstīs un sekmēs kultūras un sporta pasākumus Jūrmalā.

7.12.16. Veicinās pasākumus ilglaicīgo viesu un kūrviesu apkalpei, kuri nenonāk pretrunā ar vides aizsardzību;

7.12.17. Veicinās īslaicīgiem atpūtniekiem domāta nestacionāra apkalpes tīkla veidošanu;

7.12.18. Atbalstīs jaunas, videi draudzīgas ražošanas, apkalpes un komercdarbības teritorijas izveidi Slokā un organizēs teritorijas detālplānojuma izstrādāšanu.

7.12.19. Veicinās, lai visos pilsētas rajonos attīstās savi viegli sasniedzami tirdzniecības un apkalpes centri, kuri atbilst vesturiskajam apbūves mērogam;

7.12.20. Uzskata, ka autotransporta novietošanas vietas ir viens no apkalpes veidiem un atbalstīs šīs aktivitātes vietās, kurās iedarbība uz apkārtējo vidi ir minimāla un kurās tās atbilst vēsturiskās apbūves mērogam.