8. TRANSPORTS UN SAKARI

8.1 Transporta attīstības mērķi un vajadzības
8.2 Gājēji
8.3 Velotransports
8.4 Sabiedriskais transports
8.5 Maģistrāļu tīkls
8.6 Autostāvvietas un garāžas
8.7 Degvielas uzpildes stacijas
8.8 Organizatoriskie un administratīvie pasākumi transporta sakārtošanai un attīstībai
8.9 Domes uzdevumi.

8.1 Transporta attīstības mērķi un vajadzības

Attīstot un pilnveidojot Jūrmalas transporta sistēmu, ir jārēķinās ar pilsētas īpatnībām, funkcijām (atpūta un kūrorts) un ģeogrāfisko izvietojumu(Rīgas tuvums).

No pilsētas rakstura izriet galvenās prasības pret transporta sistēmu:nodrošināt pilsētas iedzīvotāju, strādājošo un atpūtnieku pārvietošanās vajadzības pilsētas iekšienē un saistībā ar Rīgu, vienlaicīgi apmierinot šādas prasības:

Lai to realizētu, nepieciešams modernizēt un paplašināt transporta sistēmu.

Attīstības plāna uzdevums ir risināt ne tikai tuvākās nākotnes uzdevumus, bet arī nodrošināt iespējas tālākās nākotnes attīstībai, rezervējot teritorijas, kurās vajadzīgās transporta sistēmas agrāk vai vēlāk būs iespējams iekārtot bez lielām grūtībām.

8.2 Gājēji

Pilsētā ar vēsturisku apbūves struktūru, kuru apmeklē liels daudzums atpūtnieku un tūristu, sevišķi svarīga nozīme ir nodrošināt labus apstākļus gājēju kustībai, izmantojot tai galvenokārt zemes virsmu un dodot gājējiem prioritāti pret transportu.

Visu satiksmes noteikumu konsekventa ievērošana, radītu gājējiem lielāku drošību. Tomēr jāveic papildus pasākumi, lai atvieglotu gājējiem maģistrāļu šķērsošanu. Gājēju koncentrācijas vietās jāierīko speciāla luksoforu signalizācija. Ielas, kuras savieno dzelzceļa pieturvietas ar pludmali jāpārvērš par gājēju ielām.

8.3 Velotransports

Velosipēds var tikt izmantots kā transporta veids un kā pārvietošanās līdzeklis atpūtai un sportam, tas pieejams visām sociālajām grupām. Jūrmalas apstākļos tā izmantošana ir stimulējama, jo velosipēds ir:

Pie dzelzceļu pieturvietām, noejām uz pludmali un lielākajām maksas autostāvvietām, veikaliem un tirdzniecības centriem iekārtojamas velosipēdu stāvvietas.

8.4 Sabiedriskais transports

Sabiedriskā transporta attīstības mērķis ir dot iespēju katram, neatkarīgi no viņa mājokļa un darba vietas izvietojuma, ienākumiem un fiziskajām iespējām, izmantot sabiedrisko transportu ērti un lietderīgi.

Labs sabiedriskais transports ir veselīgas un ērtas pilsētas pazīme. Sabiedriskajam transportam ir liela nestspēja, tas mazāk piesārņo vidi, ir pieejams visiem sociālajiem slāņiem un ir visenergotaupīgākais.

Jūrmalas ārējos sakarus galvenokārt apkalpo elektrificētais dzelzceļš un nelielā mērā autobusu starppilsētu maršruti.

Iekšējos pārvadājumus veic dzelzceļš un pilsētas autobuss. Kā dzelzceļa, tā arī autobusu ritošais sastāvs ir nolietojies, jo jau vairākus gadus nav bijusi iespēja iepirkt jaunus satiksmes līdzekļus.

Attīstoties privātajam transportam un samazinoties iedzīvotāju vidējam labklājības līmenim, pasažieru skaits sabiedriskajā transportā pēdējos gados ir krietni samazinājies. Pasažieru pārvadājumi ar pilsētas autobusu 3 gadu laikā ir samazinājušies vairāk kā 7 reizes.

Attīstības plāna pamatā ir princips, ka sabiedriskais transports ir svarīgākais pilsētas transporta veids.

Sabiedriskā transporta sistēmai jābūt:

Kā dominējošais transporta līdzeklis pilsētā saglabāsies dzelzceļš. Pie dzelzceļa stacijām jāizveido ērti pārsēšanās mezgli, kas apvienos dzelzceļa un autobusu pieturvietas, autostāvvietas, velosipēdu novietnes. Šiem mezgliem jābūt nodrošinātiem ar apkalpes objektiem, ar gājēju un riteņbraucēju celiņiem, jābūt savienotiem ar pludmali un citām aktīvām vietām.

Aptuveni 45% Jūrmalas apbūvēto teritoriju atrodas 10 minūšu gājiena attālumā no dzelzceļa stacijām. Tāpēc svarīga loma pasažieru apkalpošanā ir pilsētas autobusam. Autobusu līniju trasējumam jānodrošina ērta pārsēšanās uz citiem transporta veidiem, saskaņojot pieturvietu atrašanos un kustības sarakstus.

Izstrādājot detalplānojums, jāparedz:

Ieteicams atjaunot atpūtas kuģīšu kustību pa Lielupi no Slokas līdz Rīgas jūras līcim un līdz Rīgai.

Ir jāveic pētījumi, lai noskaidrotu nepieciešamību un iespēju iekārtot jūrā nestacionāru molu kuģīšu piestātnei.

8.5 Maģistrāļu tīkls

Strauji pieaugot personīgā autotransporta skaitam, Jūrmalas ielās rodas satiksmes problēmas. Pēdējo četru gadu laikā automobiļu skaits Rīgā un Jūrmalā pieaudzis 1,5 reizes.

Autotransporta attīstības valsts programmā paredzēts ar dažādu ierobežojumu politiku panākt, lai automobilizācijas līmenis valstī līdz 2010.gadam nepārsniegtu 280-320 auto uz 1000 iedzīvotājiem (pašlaik ir 165).

Automobilizācijas līmeņa pieaugums un mašīnu neierobežotā izmantošana neizbēgami izsauks pārslodzi pilsētas ielās.

Vēsturiskās Jūrmalas daļas galvenajā maģistrālē nav pieļaujama braucamo joslu skaita palielināšana uz apbūves un apkārtējo koku rēķina. Attīstības plānā ietvertais galvenais princips ir stimulēt Jūrmalas apvedceļa izmantošanu kā tranzītam, tā arī pilsētas transportam,

Tādēļ ir nepieciešams:

Šīs politikas realizācijas gaitā ir jāveic darbi jau tuvākajā laikā:

Minēto pasākumu realizācija ļaus par 15-20% samazināt Jūrmalas galvenās iekšējās maģistrāles pievilcīgumu.

8.6 Autostāvvietas un garāžas

Jūrmalas teritorijā ir izvietojamas autostāvvietas:

Attīstības plāns nosaka, ka:

8.6.1 Strādājošo automašīnas izvietojamas attiecīgo iestāžu zemes gabalos (vismaz 1 autostāvvieta uz 5 strādājošajiem).

8.6.2 Autostāvvietas komerciestāžu un darījumu iestāžu apmeklētājiem izvietojamas vietējās nozīmes ielās (bez koku izciršanas un nodrošinot 2,5 m brauktuves platumu vienā virzienā) un speciālās teritorijās, kuras atbilst normatīvu prasībām. Autostāvvietām galvenokārt jābūt maksas, to skaits nosakāms atkarībā no objektu apmeklētības intensitātes, ievērojot laika ziņā diferencētu autostāvvietu izmantošanu.

8.6.3 Pludmales un kāpu zonas apmeklētāju un citu īslaicīgu atpūtnieku vajadzībām vasaras sezonas laikā pieprasīto autostāvvietu skaits perspektīvā var sasniegt līdz 5 tūkst.,pirmajā kārtā- 2,5-3 tūkstoši. Aizliegta jaunu autostāvietu ierīkošana Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslās un pārējās "Dabas pamatnes" aizsargājamās teritorijās. Kultūrvēsturisko pieminekļu teritorijās autostāvvietu izvietošana saskaņojuma ar Kultūras pieminekļu aizsardzības inpekciju.

Visās pārējās apbūves teritorijās autostāvvietas ierīkojamas galvenokārt gājēju aizsniedzamības attālumā - līdz 0,8 km no pludmales, tām jāatbilst normatīvu prasībām (izslēdzot lielas asfaltu platības, tajās jāparedz sadalošās zaļās joslas ar koku un krūmu stādījumiem un lietus ūdens kanalizācija). Ārpus 0,8 km zonas izvietotām autostāvvietām jābūt nodrošinātām ar nelielas ietilpības ekoloģiski tīriem transporta līdzekļiem pasažieru aizvešanai līdz pludmalei, vienlaicīgi apvienojot to ar izklaidēšanās vai atrakciju funkciju.

Dzelzceļa stacijām tuvajās zonās ieteicamas vairākstāvu autostāvvietas, ja tās iekļaujas apkārtējā vidē. Ņemot vērā atpūtnieku pieplūduma sezonas raksturu, tiem domātās autostāvvietas, kā vienstāvu, tā arī daudzstāvu, ziemas laikā ieteicams izmantot citiem mērķiem, piemēram , kā pludmales inventāra vai citu priekšmetu vai produkcijas noliktavas, ražotnes utt.

Paredzams, ka autostāvvietas pie dzelzceļa stacijām izmantos tie attālāko teritoriju iedzīvotāji, kuri braucienam līdz Rīgai izvēlēsies elektrisko vilcienu.

Attīstoties un pilnveidojoties autostāvvietu sistēmai jāizveido dienests, kurš informētu par brīvo stāvvietu esamību un atrašanās vietām.

Tādā veidā būs garantēti labāki un Jūrmalas apmeklētājus piesaistoši apstākļi, jo tiks piedāvāta lielāka izvēles brīvība un veidosies mazākas transporta plūsmas pilsētā meklējot autostāvvietu.

8.6.4 Autostāvvietu un garāžu izvietošanas noteikumi dažādu apbūves veidu dzīvojamos rajonos:

Iedzīvotāju garāžas, garāžas invalīdiem, vai pastāvīgas glabāšanas maksas autostāvvietas var būt izvietotas dzīvojamos rajonos vai ārpus tiem, to skaits aprēķināms, izejot no automobilizācijas līmeņa pirmajā kārtā - 200-220 auto uz 1000 iedzīvotājiem, perspektīvā - 280-320 auto uz 1000 iedzīvotājiem.

8.7 Degvielas uzpildes stacijas

Jūrmalā nepieciešams attīstīt degvielas uzpildes staciju tīklu, izvietojot tās vietās, kas atbilst normatīvu un pilsētas apbūves noteikumu prasībām. DUS jābūt apgādātam ar modernām iekārtām, un jānodrošina transports ar ekoloģiski tīru degvielu.

Degvielas stacijām jābūt stacionārām. Tās drīkst ierīkot pie pilsētas galvenajiem ceļiem, izņemot "Dabas pamatnes" teritorijas un aizsargjoslas. Tās nedrīkst būt agresīvas pret vēsturisko vidi.

8.8 Organizatoriskie un administratīvie pasākumi transporta sakārtošanai un attīstībai

Lai sakārtotu transporta sistēmu, ir nepieciešams veikt virkni pasākumu, kuri ir ārpus Attīstības plāna ietvariem, taču bez kuriem nav iespējama efektīva transporta sistēmas darbība un attīstība. Šo pasākumu apraksts dots informācijas nolūkā.

8.8.1. Ārpus attīstības plāna ir nepieciešams:

8.8.2. Ir jāizveido speciāls mērķa fonds transporta infrastruktūras uzturēšanas un attīstības papildus finansēšanai( līdzīgu fondu pašlaik veido valsts mērogā).

Šim fondam ir jāsastāv galvenokārt no:

Fiskālās politikas mīkstināšanai attiecībā uz sabiedriskā transporta uzņēmumiem vajadzētu uzlabot to ekonomisko stāvokli.

8.9 Domes uzdevumi.

Dome :

8.9.1. Jūrmalā prioritāti dos gājējiem un riteņbraucējiem, tāpēc izstrādās un turpinās realizēt riteņbraucēju ceļu tīklu saistībā ar ielu tīklu, jaunas pastaigu un veselības trases, gājēju ielas. Izskatīs iespēju esošajām ielām izveidot riteņbraucēju joslas, jaunajām ielām tās noteikti jāparedz, izstrādās un veicinās velosipēdu novietņu izveidi;

8.9.2. Turpmākajā Jūrmalas transporta sistēmas attīstībā dos priekšroku sabiedriskā transporta uzturēšanai un pilnveidošanai, sadarbosies ar Latvijas dzelzceļa pārvaldi un kopēji veiks kompleksu izpēti un veicinās pasākumus, kas ļaus intensificēt dzelzceļa satiksmi, mainīt pēc vajadzības vagonu skaitu sastāvos, kā arī uzlabot to kvalitāti risinās jautājumu par braukšanas biļešu cenām un dotācijām no valdības;

8.9.3. Veicinās autobusu un mikroautobusu transporta attīstību, lai nodrošinātu pasažieriem pieņemamus kustības intervālus un lai attālumi no pieturām līdz dzīves vai darba vietām nepārsniedz 10 minūšu kājāmgājēju pārvietošanās ilgumu, lai lietotās degvielas un ritošā sastāva kvalitāte atbilstu mūsdienu prasībām;

8.9.4. Organizēs pētījumus par iespēju un lietderību ierīkot jūrmalā nestacionāru pasažieru kuģīšu piestātni;

8.9.5. Rezervēs teritorijas tiltam pār Lielupi Dubultos pēc institūta "Ceļaprojekts" izstrādātā 1.varianta ("Ceļuprojekts" 1992.g. pasūtījums ACP-3078-2) un lūgs Salas pagasta pašvaldību rezervēt teritoriju tiltam otrā Lielupes krastā;

8.9.6. Organizēs izmeklēšanas darbus vietas izvēlei Slokas apvedceļam, autoceļu pārvadiem pār dzelzceļu Slokā, Dubultos un rezervēs teritoriju šiem pārvadiem un ceļiem;

8.9.7. Organizēs ielu sarkano līniju plānu izstrādāšanu un apstiprināšanu teritorijām, kurām šīs līnijas trūkst;

8.9.8. Organizēs autostāvvietu un garāžu izvietošanas noteikumu izstrādāšanu;

8.9.9. Organizēs dzelzceļa aizsargjoslas projekta izstrādāšanu.