9. PILSĒTAS INŽENIERTĪKLI

Pilsētas attīstības mērķis ir ierīkot, uzlabot un modernizēt pilsētas inženierinfrastruktūru, nodrošināt iedzīvotāju un pilsētas organizāciju vajadzības pēc:

Jūrmalai ir galvenie inženierinfrastruktūras elementi-dzeramā ūdens ieņemšanas vietas, notekūdeņu attīrīšanai nepieciešamās teritorijas, augstsprieguma elektrolīnijas un augstspiediena gāzes vadi.

Pilsētas īpašumā un pārraudzībā būs:

Citu resoru īpašumā būs:


9.1 Ūdensapgāde
9.2 Kanalizācija.
9.3 Lietusūdeņu savākšana.
9.4 Siltumapgāde
9.5 Atkritumu savākšana, šķirošana un pārstrāde.
9.6. Elektroapgāde
9.7. Gāzes apgāde
9.8. Citas inženierbūves
9.9. Domes uzdevumi

9.1 Ūdensapgāde

Jūrmala astoņdesmitajos gados saskārās ar dzeramā ūdens trūkumu vasaras mēnešos. 1988. g. Latvijas zinātniski pētnieciskajā institūtā uz dažādu pētījumu pamata tika izstrādāts darbs "Jūrmalas kūrortpilsētas attīstības prognozes līdz 2010.gadam".

Minētajā darbā pieļaujamais ūdens patēriņš no Jūrmalas ūdens ņemšanas vietām ir aprēķināts 24,7 tūkst m3 /diennaktī. Tā pārsniegšana draud ar sāļā jūras ūdens iekļūšanu dzeramā ūdens horizontos. Pēc pastāvošām normām uz vienu iedzīvotāju rēķina 230 l/ diennaktī un uz 1 atpūtnieku 270 l/ diennaktī.

Tātad Jūrmalas pastāvīgajiem iedzīvotājiem vajag

60 000 x 230 = 13800000 = 13,8 tūkst. m3/diennaktī.

1995.gadā Jūrmalas piecās galvenajās ūdensņemšanas ietaisēs (ar kopējo palaisto urbumu skaitu -44) kopējā jauda ir 29,0tūkst.m3/diennaktī.

LR Vides aizsardzības komitejas 1992.gada 14.maijā izdotā ūdens lietošanas atļauja ir uz 22,1tūkst.m3/diennaktī. Vidējais ūdens patēriņš 1995.gadā bija 14,3tūkst.m3/diennaktī. Maksimālais ūdens patēriņš 1995.gada jūlijā bija 16,0tūkst.m3/diennaktī.

Pilsētai ir izpētītas ūdens rezerves, tomēr resursu taupīšanai ir jāizstrādā un jāpamato racionālā ūdens patēriņa normas iedzīvotājiem, tūristiem, īslaicīgiem apmeklētājiem, ražošanai pie patreizējās ūdens padeves sistēmas un pie dalītas dzeramā un tehniskā ūdens padeves sistēmas. Jānovērš ūdens noplūde ūdensvadu sistēmā. Jāizstrādā dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanas risinājumi. (Skat. shēmu "Maģistrālie ūdensvada tīkli")

9.2 Kanalizācija.

Jūrmalā ir 3 atsevišķas centralizētas kanalizācijas sistēmu attīrīšanas ietaises ar kopējo jaudu 28,5tūkst.m3/diennaktī. Ir izstrādāts projekts un sākti darbi pie notekūdeņu pārsūknēšanas sistēmas izveidošanos no Lielupes attīrīšanas ietaisēm uz Rīgu ar jaudu 12,5tūkst.m3/diennaktī.

1995.gada vidējais attīrīto notekūdeņu daudzums Jūrmalā bija 11,9tūkst.m3/diennaktī.

Jāturpina iesāktie darbi, jāizstrādā visu dzīvojamo teritoriju pieslēgšanos plāns kanalizācijas tīkliem, jāveic sistemātiski pētījumi par notekūdeņiem apjomu samazināsanu, rūpniecisko notekūdeņu atbilstību novadīšanai uz bioloģiskām attīrīšanas ietaisēm u.c. (Skat. shēmu "Maģistrālie kanalizācijas tīkli").

9.3 Lietusūdeņu savākšana.

Jāizstrādā Jūrmalas lietus ūdens novadīšanas plāni, paredzot gan vaļēju grāvju sistēmu, gan dabīgo noteču atjaunošanu, gan lietusūdens novadīšanu, it īpaši pilnsistēmas kanalizācijas tīklos.

9.4 Siltumapgāde

Jūrmalā ir 18 darbojošās pašvaldības uzņēmuma "Jūrmalas siltums" katlu mājas ar kopējo katlu jaudu 234,5Gkal/st. Pievienotā siltuma jauda uz 01.03.1996.g. bija 124,3Gkal/st.Dažādām organizācijām ir vēl 42 katlu mājas ar kopējo jaudu 64,4Gkal/st. Pievienotā jauda ziemas periodā bija 42,4Gkal/st.

Savrupmāju rajonos ir krāsns apkure ar dažāda veida kurināmo.

Ir jāizstrādā pilsētai ticama un ekonomiska turpmākās siltumapgādes sistēma, rēķinoties ar enerģijas racionālu izmantošanu.

Lai to sasniegtu:

(Skat. shēmu "Maģistrālie siltumtīkli")

9.5 Atkritumu savākšana, šķirošana un pārstrāde.

Sadzīves atkritumu daudzums pieaug uz importēto preču, it īpaši iesaiņojamā materiāla, rēķina.

Jūrmalā nav paredzēta rūpniecība un ražošana, kuras darbība radītu bīstamos atkritumus.

Nekontrolēta atkritumu izgāšana dažādās pilsētas un ārpilsētas teritorijās izraisa mežu piesārņošanu, ainavu degradāciju, ir ievērojams ūdens, gaisa un augsnes piesārņojuma avots, pasliktina dzīves apstākļus vietējiem iedzīvotājiem un daudzos gadījumos piesārņo dzeramo ūdeni.

Pilsētā paredzēts izveidot dalītu otreizējo izejvielu savākšanas un šķirošanas punktus (stikls, cietā plastmasa, polietilēna izstrādājumi, riepas metāllūžņi, papīrs, pārtikas atkritumi). Šie punkti paredzēti visos rajonos un viņu izvietojums ir obligāts visos dzīvojamo rajonu detālplānojumos.

Ir paredzēts izveidot otrreizējo izejvielu un atkritumu pirmapstrādes vai pārstrādes vietas. Parkos paredzama komposta kaudžu ierīkošana lapu kompostēšanai.

Lai aizsargātu Ķemeru ārstnieciskos resursus, ir jāizstrādā vecās atkritumu izgāztuves Kašķu purvā sanācijas pasākumu kopums un tuvākajā laikā tas jārealizē dzīvē.

Pilsētas esošā atkritumu izgāztuve Priedainē izveidota ar Jūrmalas IK 1978.gada marta lēmumu Nr85. Tajā tiek ievesti 100 000 m3 atkritumu gadā, ieskaitot no tuvākajām lauku teritorijām. Izgātuve atrodas Rīgas lidostas 15 km aizsargjoslā un nākotnē slēdzama vai pārprofilējama.

A/S "Komunālprojekts" sadarbībā ar SIA "Virsma"ir izstrādājuši projektu "Atkritumu savākšanas un pārstrādes plānojums Rīgas rajonam līdz 2005.gadam", kurā ir iekļauta arī Jūrmalas pilsēta.

(Skat. shēmu "Atkritumu savākšana")

9.6. Elektroapgāde

Jūrmalas pilsēta elektroenerģiju saņem no kopējās valsts elektrosistēmas, kuras izbūvētās jaudas pilsētā ir pietiekošas, lai apgādātu ar elektroenerģiju. Katra atsevišķa objekta elektrificēšana būs atkarīga no tā atrašanās vietas pilsētā, kā arī no pieslēdzamās slodzes lieluma.

Apakšstaciju uzstādītā kopējā jauda ir 115,6 MW. Patērētā slodze 1995.gada 21.decembrī bija 32,33 MW.

(Skat.shēmu "Maģistrālie elektrotīkli")

9.7. Gāzes apgāde

Ar gāzi Jūrmalas pilsētu apgādā Latvijas valsts a/s "Latvijas gāze". Gāzi saņem no centrslizēta valsts gāzes tīkla caur augstspiediena gāzes sadales staciju Slokā un vidēja spiediena gāzes sadales staciju Dzintaros.

Gāzes daudzums kādu pilsētai tehniski iespējams saņemt ir 35000 nm3/st. Maksimālais gāzes patēriņš 1995./96.gada ziemā bija 15 000 nm3/st.

(Skat. shēmu "Maģistrālie gāzes vadi").

9.8. Citas inženierbūves

Ir jāizstrādā Varkaļu kanāla slūžu apsaimniekošanas plāns vai jārisina Varakļu kanāla ar tā apsaimniekošanāi nepieciešamo teritoriju nodošanu Salas pagastam.

9.9. Domes uzdevumi

Dome :

9.9.1. Kā primāro uzdevumu attīstības plāna detalizācijā izstrādās inženiertīklu attīstības shēmas, iesaistot darbā pilsētas pakļautības inženierstruktūras;

9.9.2. Pabeigs pilsētas notekūdeņu spiedvada izbūvi uz Rīgas attīrīšanas ierīcēm, atbrīvojot esošo Lielupes attīrīšanas ierīču rajonu citām aktivitātēm;

9.9.3. Nodrošinās pilsētas dažādo pakļautības inženiertīklu resorus ar to darbībai nepieciešamajiem zemes gabaliem;

9.9.4. Organizēs Kašķu purva atkritumu izgāztuves sanācijas darbu realizēšanu;

9.9.5. Kopā ar Rīgas un apkārtējo pagastu pašvaldībām organizēs jaunas atkritumu izgāztuves ierīkošanu.