11. MĀJOKLIS

Pilsētas attīstības mērķis ir nodrošināt pilsētas iedzīvotājus un viņu ģimenes ar atbilstošu mājokli sakārtotā, veselīgā un drošā dzīves vidē.

Pilsētas attīstība jau tagad prasa iezīmēt mājokļa politikā veicamos uzdevumus.


11.1 Mājokļu veidi, to sakārtošana atjaunošana un uzlabošana
11.2 Dārzkopības sabiedrības un ģimenes dārziņi
11.3 Jaunu mājokļu celtniecība
11.4 Domes uzdevumi.

11.1 Mājokļu veidi, to sakārtošana atjaunošana un uzlabošana

Jūrmalā, jau no tās veidošanās pirmsākumiem, ir raksturīgi divi atšķirīgi mājokļu tipi: pastāvīgo iedzīvotāju un ilglaicīgo atpūtnieku mājokļi- ģimenes mājas un vasarnīcas. Bijušās vasarnīcas sakarā ar lēno īpašumu maiņu un savlaicīgi neizstrādāto īpašuma pārņemšanas politiku ir novestas avārijas stāvoklī.

Vasarnīcas ir galvenā Jūrmalas atšķirība no citām pilsētām un ir tās vienreizīguma simbols. Tamdēļ jautājums par vasarnīcu un līdz ar to par "Jūrmalas tēla" saglabāšanu ir primārais mājokļa politikā Jūrmalā.

Attīstības plāns paredz saglabāt Jūrmalas pilsētbūvniecības pieminekļu zonās vasarnīcas kā būvtipu ar tam raksturīgo ēku atsevišķo, brīvi stāvošo novietojumu priežu meža lielos gruntsgabalos. Šī Jūrmalas būvtipa iznīcināšana var novest pie pilsētas iedzīvotāju pieauguma vismaz par 15 000 iedzīvotāju.

Ģimenes mājas Jūrmalā izvietotas dažāda lieluma zemesgabalos. Attīstības plāns paredz lielo zemesgabalu Mellužu - Vaivaru rajonā saglabāšanu ar tiem raksturīgajiem zemeņu laukiem un augļu dārziem. Izstrādājot rajonu detaļplānus, ir pieļaujams veidot rajonus ar lielāku zemesgabalu kopējo apbūves laukumu tajās teritorijās, kur tas ir sācis dabīgi veidoties un ja rajona iedzīvotāji tam piekrīt.

Jaunajos apbūves gabalos (Vaivaru-Asaru rajonā), kurus īpašnieki atgūst privatizācijas gaitā un uz kuriem atrodas priežu audzes, ir pieļaujama tikai Jūrmalas priežu mežos raksturīgā apbūve, saglabājot lielus zemesgabalus, ar aizliegumu priežu meža transformācijai augļu un sakņu dārzos.

Pēc otrā pasaules kara uzceltais dzīvojamais fonds izvietots nekvalitatīvās daudzstāvu mājās. Jaunie dzīvojamie rajoni un atsevišķas daudzdzīvokļu ēkas ir sliktā fiziskā stāvoklī, neiekļaujas apkārtējā vidē, ir estētiski nepievilcīgas. Nepieciešama šo teritoriju un apbūves humanizācija un reģenerācija.

Jūrmalas dzīvojamā fonda (kapitālās celtnes dzīvošanai visu gadu) platības ir dotas sekojošā tabulā.

Jūrmalas dzīvojamā fonda kopējā platība un lietderīgās platības nodrošinājums.

Gads199019911992199319941995
Dzivojamā fonda platība(tūkst.m2) 1142,71151,81151,81125,41127,211875
Liederīgā platība18,718,919,218,919,020,1

Valsts un pašvaldību dzīvojamā fondā 1995.gadā dzīvoja 38170 iedzīvotāju, vai 64% no visiem iedzīvotājiem.

Ģimenes mājas 1995.g. dzīvoja 17700 iedzīvotāju, vai 30%.

Sabiedrisko, reliģisko organizāciju, juridisko personu un citās mājās 1995.g.dzīvoja 3270 iedzīvotāju, vai 6%.

Dzīvojamā fonda dzīvokļu sadalījums 1995.gadā pēc istabu skaita

Pavisam1 istabu2 istabu3 istabu4 istabu un vairāk
15916409772593691869

Dzīvojamā fonda labiekārtotība 1995.gadā.

Visutai skaitā ar
dzīvojamo telpu platība m2 ūdensvadukanalizācijucentrālovannukarsto ūdenigāzi
503087

100%

441319

87.75%

430077

85.5%

409545

81.45%

401555

79.8%

400681

79.6%

398157

79.1%

Jūrmalas vasarnīcu kopējā platība.

Gads19901995
Valsts, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju vasarnīcu kopējā platība (tūkst/m2) 176,478,1
Privātīpašumā esošo vasarnīcu kopējā platība (tūkst/m2) 32,6130,9

Pasākumi dzīvojamās vides kvalitātes sakārtošanai, atjaunošanai, uzlabošanai ir atšķirīgi katram rajonam, atkarībā no apbūves rakstura, celšanas laika, labiekārtojuma līmeņa, un jārisina kopā ar iedzīvotājiem, izstrādājot atsevišķas programmas un projektus.

Kopējie pasākumi,kuri veicami visos rajonos, ir:

11.2 Dārzkopības sabiedrības un ģimenes dārziņi

Lielākajās Latvijas pilsētās ģimenes sakņu dārzi sāka veidoties gadsimta sākumā, īres ēku iedzīvotāju vajadzībām. Jūrmalā šis process sāka veidoties līdz ar daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās apbūves izveidošanos padomju laikā. Dārziņi maznodrošinātiem iedzīvotājiem ir vienīgā aktīvā saskare ar dabu, tie ir kļuvuši par viņu dzīves veidu.

Attīstības plānā dārzkopības sabiedrības ir saglabātas pašreizējā to teritorijā Aklā ezera apkārtnē Slokā. Pašvaldībai nav brīvas zemes šādai teritorijas izmantošanai, bet ir pieļaujama ģimens dārziņu patstāvēšana un veidošanās uz privātīpašnieku zemes vietās, kuras nav iekļautas "Dabas pamatnē".

Uz dārzkopības sabiedrībām un ģimenes dārziņiem attiecas visi pilsētas celtniecību regulējošie normatīvie akti.

11.3 Jaunu mājokļu celtniecība

Vēstures gaitā jaunu mājokļu celtniecība Jūrmalā ir notikusi uz mežu zemes un izciršanas rēķina. Izņēmums bija daudzdzīvokļu māju celtniecība pēckara periodā, kura pārsvarā notika mazapbūvētās teritorijās.

Tagad, apzinoties vides kvalitātes saglabāšanas un atjaunošanas nepieciešamību, Jūrmalā nav pieļaujama ekspansīva jaunu dzīvojamo rajonu veidošana un esošo intensifikācija vietās, kur saglabājušās priežu audzes. Tādēļ meža teritorijās tiek bremzēts ģimenes māju, mazstāvu dzīvojamo ēku īpatsvara pieaugums.

Jauna neliela apjoma mazstāva daudzdzīvokļu māju celtniecība ir iespējama esošajos daudzstāvu dzīvojamos rajonos, veicinot to sakārtotību un humanizāciju kā arī plānā paredzētajās teritorijās Slokā un Majoros.

Jaunu ģimeņu māju celtniecība pieļaujama bez meža izciršanas esošajos lielajos zemesgabalos.

Pašreiz Jūrmalā vidēji ir 20,1 m2 dzīvojamā platība uz vienu iedzīvotāju. Salīdzinoši Helsinkos 39 m2, Zviedrijā 47 m2, Holandē 50 m2 uz vienu iedzīvotāju.

11.4 Domes uzdevumi.

Dome:

11.3.1. Izveidos datu bāzi par pilsētas iedzīvotājiem, vasarnīcu īpašniekiem, pilsētas apmeklētājiem, dzīvojamo un vasarnīcu fondu, zemju izmantošanu, iesaistot darbā namu pārvaldes, dažādus dzīvokļu kooperatīvus u. c. ieinteresētās organizācijas, kā arī paredzot līdzekļus šim nolūkam;

11.3.2. Sekos izmaiņām dzīvojamā un atpūtas fondā saistībā ar iedzīvotāju un apmeklētāju vajadzībām, pieprasījumu un ienākumiem un izdarīs attiecīgas korekcijas attīstības plānā.

11.3.3. Izstrādās pilsētas mājokļa politiku, tās īstenošanas programmu, atbilstoši jaunajiem mērķiem, likumdošanai un ekonomiskajiem principiem, ietverot tādus jautājumus kā nodrošinātību ar dzīvojamo platību, dzīvokļu standartu, maznodrošināto intereses un dzīvokļu privatizāciju;

11.3.4. Atteiksies no tipveida projektiem celtniecībā. Saglabās vasarnīcas un atsevišķi stāvošas ģimenes mājas kā būvtipu.

11.3.5. Atbalstīs sabiedriskās un privātās vides sakārtošanas un uzturēšanas iniciatīvas (spodrības nedēļas, meža dienas, talkas un citus pasākumus), paredzot atsevišķos gadījumos finansiālu palīdzību un izdevīgus noteikumus šādiem mērķiem;