12. JŪRMALAS TERITORIJAS ZONĒJUMS

Attīstības plānā Jūrmalas teritorijai paredzēti 17 zemes izmantošanas veidi un tie attēloti "Teritorijas zonējuma" plānā (M 1:25 000).

Lai parādītu zemju izmantošanas maiņu un salīdzinātu ar esošo situāciju, ir atjaunots "Esošās teritorijas izmantošanas" plāns ( M 1:25 000).

Plānā atzīmētas pilsētbūvniecības pieminekļu un to aizsardzības joslu teritorijas, kuras apvilktas ar lillā līniju un klājas pāri dažādiem zemes izmantošanas veidiem.

Pilsētas kapsētas ir attēlotas ar krustiņu (+) zaļās krāsas teritorijās.


12.1. Savrupmāju dzīvojamās teritorijas (Dz)
12.2. "Priežu parka" rajons ar apbūvi (P).
12.3. Mazstāvu dzīvojamās teritorijas (DzM)
12.4. Daudzstāvu dzīvojamās teritorijas (DzD)
12.5. Dārzkopības sabiedrību teritorijas (DzS)
12.6. Jauktas atpūtas un dzīvojamās teritorijas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā (JK)
12.7. Jauktas darījuma, atpūtas un dzīvojamās teritorijas (J)
12.8. Sabiedrisko iestāžu (institūciju) teritorijas (S)
12.9. Darījuma iestāžu teritorijas (D)
12.10. Kūrorta teritorijas (K)
12.11. Jauktas ražošanas teritorijas (JR)
12.12. Rūpniecības teritorija (R)
12.13. Tehniskās apbūves teritorijas (T)
12.14. Ostas teritorija (O)
12.15. "Dabas pamatnes" teritorijas (DP)
12.16. Maģistrāles un ielas (I)
12.17. Turpmākas izpētes un plānošanas teritorijas
12.18. Jūrmalas teritorijas bilance un ietilpība
12.18.1 Jūrmalas teritorijas bilance
12.18.2. Jūrmalas pieļaujamā ietilpība.
12.19. Jūrmalas un kaimiņu pašvaldību kopēju interešu teritorijas.

12.1. Savrupmāju dzīvojamās teritorijas (Dz)

Teritorijas attēlotas oranžā krāsā. Teritorijas domātas ģimeņu māju celtniecībai.

12.2. "Priežu parka" rajons ar apbūvi (P).

Rajons attēlots gaiši zaļā krāsā. Teritorijas zemesgabalos ir saglabājušās aizsargājamas priežu audzes, nav notikušas būtiskas , ar dārzkopību saistītas darbības.

12.3. Mazstāvu dzīvojamās teritorijas (DzM)

Teritorijas iezīmētas gaiši brūnā krāsā. Šāda tipa ēkas aizņem nelielas platības Slokas vecajā daļā, jaunas paredzētas uz ziemeļiem no papīrfabrikas, Dzintaros pie upes. Šis ir vienīgais turpmāk atļaujamais īres dzīvokļu veids.

12.4. Daudzstāvu dzīvojamās teritorijas (DzD)

Teritorijas iezīmētas tumši brūnā krāsā. Teritorijā ietilpst pēckara periodā uzceltās daudzstāvu mājas. Šāda tipa apbūve, iespēju robežās, jāuzlabo un turpmāk Jūrmalā nav pieļaujama.

12.5. Dārzkopības sabiedrību teritorijas (DzS)

Teritorijas attēlotas oranžā krāsā ar zaļu svītrojumu. Teritorijā izvietotas dārzkopības sabiedrības.

12.6. Jauktas atpūtas un dzīvojamās teritorijas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā (JK)

Teritorijas iezīmētas sarkani baltā svītrojumā. Šī ir teritorija Rīgas līča piekrastes kāpu aizsargjoslā ar dažāda rakstura esošo apbūvi.

12.7. Jauktas darījuma, atpūtas un dzīvojamās teritorijas (J)

Teritorijas attēlotas brūni oranžā krāsā. Jūrmalā jau ir izveidojusies jaukta dzīvojamā apbūve ar sanatorijām, atpūtas un pakalpojumu iestādēm. Šāds zonējuma veids ir sglabājams un papildināms. Prioritāte šeit dodama atpūtas un āa atpūtu saistītām iestādēm.

12.8. Sabiedrisko iestāžu (institūciju) teritorijas (S)

Teritorijas attēlotas dzeltenā krāsā. Šajā zonā izvietotas administratīvo pārvalžu un iestāžu, izglītības, veselības aprūpes, kultūras, reliģisko un sporta iestāžu teritorijas.

12.9. Darījuma iestāžu teritorijas (D)

Teritorija attēlota tumši sarkanā krāsā. Pagaidām darījumu iestāžu apbūve Jūrmalā aizņem nelielas platības Tā izvietojusies Jomas ielā bez autotransporta stāvvietām, kuras ir neatņemama zonas sastāvdaļa. Ņemot vērā lielo interesi, šādas ekonomiskās aktivitātes paplašināšanai tiek veidotas jaunas darījumu zonas. Jūrmalā darījumu zonu ietilpība tiek pieņemta 2,5m2 iestāžu platības uz vienu iedzīvotāju.

12.10. Kūrorta teritorijas (K)

Teritorijas attēlotas gaiši lillā krāsā. Paredzētas ārstnieciskām, atpūtas un apkalpes iestādēm, kuras izmanto Ķemeru balneoloģiskos resursus.

12.11. Jauktas ražošanas teritorijas (JR)

Teritorijas attēlotas tumši lillā krāsā. Pasaules pieredze rāda, ka tuvu transporta maģistrālēm attīstās jauna veida ekonomiskās aktivitātes, kas saistītas ar ražošanu un darījumiem. Šādai darbībai paredzams pieprasījums un ir nosacīti brīvas teritorijas pie valsts galvenā autoceļa Slokā no tilta līdz Jūrmalas robežai.

12.12. Rūpniecības teritorija (R)

Teritorijas attēlotas tumši zilā krāsā. Rūpniecības teritorija paredzēta bijušās Slokas papīrfabrikas teritorijā, kurā Slokas papīrfabrika un pārējie esošie ražošanas uzņēmumi varētu turpināt darbību tikai racionāli izmantojot teritoriju un novēršot kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi.

12.13. Tehniskās apbūves teritorijas (T)

Teritorija attēlota pelēkā krāsā. Teritorijas iekļauj dzelzceļu, pilsētas inženierbūves, atkritumu izgāztuves.

12.14. Ostas teritorija (O)

Teritorija apvilkta ar rakstītu zilu līniju un ietver zvejas ostu zilā krāsā, "Dabas pamatnes" teritoriju zaļā krāsā un sabiedrisko iestāžu - jahtas ostas teritoriju, kas attēlota dzeltenā krāsā. Šīm teritorijām jāizstrādā detalplānojums.

12.15. "Dabas pamatnes" teritorijas (DP).

Teritorija attēlota zaļā un zilā (ūdeni) krāsā.

Teritorija ietver mežus, parkus, upes, ezerus, lauksaimniecības teritorijas.

12.16. Maģistrāles un ielas (I)

Teritorija attēlota baltā krāsā.

12.17. Turpmākas izpētes un plānošanas teritorijas

Teritorijas attēlotas baltā krāsā ar melnu ierāmējumu. Ietver galvenokārt transporta koridorus un dažas teritorijas, kuru zonējums nosakāms pēc tālākas izpētes.

12.18. Jūrmalas teritorijas bilance un ietilpība

12.18.1 Jūrmalas teritorijas bilance

Nr.NosaukumsEsošais stāvoklisProjekts
ha%ha%
1.Dzīvojamā apbūve, tai skaitā

savrupmāju
mazstāvu
daudzstāvu
1058,9

924,5
11,0
123,4

11,8 1082,1

924,5
34,2
123,4

12,1
2.Jauktas atpūtas un dzīvojamās teritorijas kāpu aizsargjoslā 151,81,7151,81,7
3.savrupmāju teritorijas “priežu parkā” 152,81,71209,62,34
4.Ierobežota saimnieciska darbība priežu mežā (ierobežot ēku celtniecība priv. īpašumos priežu mežā) 65,80,74
5.Jauktas darījumu un dzīvojamās teritorijas 507,35,68507,35,68
6.Sabiedrisko iestāžu apbūve 49,60,55189,62,12
7.Darījumu iestādes 121,01,35
8.Kūrorta iestādes 43,70,4943,70,49
9.Rezerve kūrorta iestādēm 1001,12
10.Jauktas ražošanas teritorijas 80,60,90104,61,17
11Rūpniecības teritorijas 160,01,7955,30,62
12.Tehniskās apbūves teritorijas 3343,74257,32,88
13.Ostas teritorijas 17,40,19107,41,20
14.Maģistrāles un ielas 341,03,82386,04,32
KOPĀ2897,132,423381,37,84
15.“Dabas pamatne” tai skaitā:

ūdens baseini
pludmale
skvēri
meži, mežaparki, balneoloģisko resursu aizsardzība
telšu pilsētiņas un sakņu dārzi
5451

1111,0
176
35
3859
270

60,99 5169

1021
176
35
3938
 

57,84
16.Pļavas 189,42,12
17.Telšu pilsētiņas un sakņu dārzi 209,12,34
18.Dārzkopības sabiedrības 34,50,3924,50,27
19.Neizmantotās teritorijas 1551,68
20.Turpmākās izpētes teritorijas 362,04,05
KOPĀ588,96,59386,54,32
PAVISAM KOPĀ89371008937100

Jauktas atpūtas darījumu un dzīvojamās teritorijas hektāros rajonā no Vaivariem līdz Lielupei un no jūras līdz dzelzceļam:

Nosaukums Vaivari-LielupeJaundubulti- Lielupe
ha%ha%
Teritorija kopā 1022100580100
Tai skaitā krasta kāpu aizsargjosla ar priedēm 112116010
Parki un meži starp dzelzceļu un kāpu aizsargjoslu 979509

12.18.2. Jūrmalas pieļaujamā ietilpība.

NrNosaukumsCilvēku skaits
1.Pastāvīgie iedzīvotāji61 000
2.Tūristi, kuri izmanto viesnīcu, pansiju, rehabilitācijas centru pakalpojumus6 000
3.Tūristi- vasrnieki, kuri dzīvo savrupmājās4 000
4.Kūrviesi Ķemeros un Jaunķemeros4 000
5.Īslaicīgie atpūtnieki darbdienās30 000
KOPĀ105 000
6.Īslaicīgie atpūtnieki brīvdienās60 000
KOPĀ165 000

Tabulā 12.18.2 dotie skaitļi prasa precizēšanu.

Jūrmalā vēsturiski ir bijuši 5600 gruntsgabali, no tiem 140 pašvaldības īpašumi. Zemes komisija ir saņēmusi 6418 iesniegumus zemes īpašumu tiesību atjaunošanai vai piešķiršanai lietošanā.

Līdz 1995.gada maijam izskatīti 1200 iesniegumi, kadastrā reģistrēti 991 un zemesgrāmatā reģistrēti 526 zemesgabali.

Tātad Jūrmalā perspektīvē nekustamā īpašuma īpašnieku skaits- fiziskās personas varētu pārsniegt sešus tūkstošus.

12.19. Jūrmalas un kaimiņu pašvaldību kopēju interešu teritorijas.

Jūrmalas, Rīgas un kaimiņpagastu attīstība ir savstarpēji saistīta. Lai to sekmētu,ir kopīgi jārisina ar:

  1. Lapmežciema, Smārdes, Slampes, Salas pagastiem un topošo Ķemeru nacionālo parku:

    Jautājumi par Ķemeru nacionālā parka ietekmi uz kūrorta balneoloģisko resursu veidošanos un barošanās zonām.

  2. Salas pagastu:

    Lielupes labā krasta priežu meža aizsardzība,
    palieņu pļavu un it sevišķi pārplūstošās pļavas aizsardzība Lielupes labā krasta Majoru līkumā,
    Lielupes jaunā tilta trases un piebraucamā ceļa pret Dubultiem rezervēšana,
    Varakļa kanāla darbība.

  3. Babītes pagastu:

    valsts galvenā autoceļa Rīga-Ventspils satiksmes izkārtojums Priedainē. piebraucamā ceļa rezervēšana;
    atklātas, pārskatāmas ainavas saglabāšana.

  4. Jelgavas un Bauskas rajoniem, Salas pagastu:

    Lielupes ūdens tīrības uzturēšana un atjaunošana.